Komunistu līderis Genadijs Zjuganovs prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā 1996.gadā bija Borisa Jeļcina sīvākais konkurents. Viņš vēlēšanās ieguva 40 procentus balsu. Otrs kompartijas līderis — Genadijs Seļezņovs — ir Valsts domes spīkers.
KFKP iekšpolitika ir asi opozicionāra prezidentam Borisam Jeļcinam. Komunistu līderis nereti nosaucis viņa valdību par “okupācijas režīmu”.
Ekonomikā KFKP principā nenoraida privātīpašumu, lai gan savā programmā paziņo, ka vadās pēc “attīstošās marksistiski-ļeņiniskās teorijas”. Taču komunisti iestājas par daļēju privātīpašumu pārdalīšanu “sociālās vienlīdzības” interesēs.
KFKP ārpolitikā iestājas par Krievijas pasaules lielvalsts statusa atjaunošanu (līdzīgs punkts ir vairuma partiju un bloku programmās), kā arī pakāpenisku Padomju Savienības atjaunošanu mierīgā ceļā.
Kompartijas politiku kopumā var raksturot arī kā krieviski nacionālistisku. “Tiek iznīcināts viss, kas saistīts ar krievisko garu, krievu kultūru, taisnīguma ideju, lielvalstnieciskumu, patriotismu. Krievi tiek izstumti no valsts dzīves svarīgākajām sfērām. Tas viss aizgājis jau tik tālu, ka krievu un citu Krievijas pamattautu pārstāvji Krievijas valdības prezidijā ir mazākumā,” teikts KFKP 1998. gada maijā notikušā kongresa paziņojumā.
Šajā jautājumā kompartija ir sadalījusies: Genadijs Zjuganovs vienmēr ir uzsvēris savu internacionālismu, bet nacionālistiski noskaņotie partijas līderi, pie kuriem pieder arī Viktors Iļuhins un ar antisemītiskiem paziņojumiem pazīstamais ģenerālis Alberts Makašovs, vēlēšanās kandidē citā sarakstā.
Pēc Krievijas sabiedriskās domas pētījumu centra datiem, decembra sākumā par KFKP gatavojās balsot 25 procenti Krievijas iedzīvotāju. Socioloģiskais centrs ROMIR veicis aptauju decembra pirmajā nedēļā, un tās rezultāti liecināja, ka par komunistiem balsot bija gatavi 18 procenti to Krievijas iedzīvotāju, kas ies vēlēt.
Gan vienas, gan otras aptaujas rezultāti paredz neapšaubāmu komunistu uzvaru vēlēšanās.