Krievijas Valsts domes Ārlietu komitejas pārstāvis Leonīds Sluckis Lietuvas prasību, lai Krievija atzīst padomju okupācijas faktu un atlīdzina kaitējumu, nodēvējis par šizofrēniskiem murgiem.
"Es nevēlētos apvainot Lietuvas prezidentu personīgi, bet šādus paziņojumus var izteikt tikai šizofrēniķi. Okupācija tas ir vēsturnieku jautājums, nevis mūsdienu politiķu," intervijā radiostacijai "Eho Moskvi" sacīja Sluckis.

Kā jau ziņots, Lietuvas prezidents Valds Adamkus pirmdien pavēstīja, ka Lietuva pieprasīs, lai Krievija atzīst padomju okupācijas faktu un atlīdzina tās nodarīto kaitējumu.

Adamkus arī aicināja Krieviju gatavoties Lietuvas prezidentūrai Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) 2011.gadā un Eiropas padomē (EP) 2013.gadā.

Padomju Savienības okupācijā pavadītos gadus oficiālā Viļņa novērtējusi ar 28 miljardiem dolāru (13,35 miljardi latu). Kompensācijas apmērus Lietuvas valdība noteica kopā ar ekspertiem jau pirms vairākiem gadiem. Tomēr tiešas sarunas ar Maskavu par šo delikāto jautājumu pagaidām nav sāktas. Lietuvas oficiālās personas tikai dažreiz atgādina, ka kompensāciju par padomju okupāciju neviens nav aizmirsis, norāda radiostacija "Eho Moskvi".

"Mēs neatsakāmies un neatteiksimies no prasībām atzīt padomju okupācijas faktu un centīsimies panākt atlīdzību par okupācijas radīto kaitējumu, taču vienlaikus meklēsim dialogu ar Krieviju," uzsvēra prezidents.

Kā aģentūrai "Interfax" paziņoja prezidenta preses dienestā, Adamkus atzinis, ka "reālijas un nacionālās intereses liek meklēt iespējas risināt dialogu ar Krieviju". Vienlaikus prezidents uzsvēra, ka "dialogs ar Krieviju var būt patiess vienīgi tādā gadījumā, ja tas balstīsies uz kopīgiem principiem un vērtībām".

Runādams par galvenajiem uzdevumiem, kas jārisina diplomātiskajam dienestam, Adamkus aicināja galveno uzmanību veltīt "stabilitātes, brīvības un demokrātijas telpas veidošanai kaimiņu reģionā austrumos". "Ir jāpanāk, lai Eiropas Savienības (ES) un NATO "atvērto durvju" politika tuvākajā laikā tiktu ne vien saglabāta, bet arī apstiprināta ar konkrētiem lēmumiem attiecībā uz Gruziju, Ukrainu un citām sagatavotajām valstīm," uzsvēra valsts galva.

Adamkus paziņoja, ka Lietuva "turpinās atbalstīt reformas un demokrātijas paplašināšanu Ukrainā, Baltkrievijā un Aizkaukāza valstīs, palīdzēs atrisināt mākslīgi "iesaldētos konfliktus" pēcpadomju telpā, padziļinās dialogu ar stratēģiskajām kaimiņvalstīm un paplašinās partnerattiecības ar citām Rietumu demokrātiskajām valstīm".

Viņš aicināja sagatavoties Lietuvas prezidentūrai EDSO 2011.gadā un Eiropas padomē 2013.gadā. "EDSO prezidējošās valsts statusā mēs varēsim vēl aktīvāk palīdzēt risināt "iesaldētos konfliktus" Moldovā un Kaukāzā, aktīvi cīnīties par demokrātisko standartu izplatīšanu mūsu austrumu kaimiņvalstīs un būvēt ceļus uz Vidusāziju," uzsvēra Adamkus.

Adamkus runāja par nepieciešamību risināt jautājumu par Lietuvas pāreju uz eiro 2010.gadā, likt pamatus enerģētiskajai neatkarībai, ne vēlāk kā 2009.gadā sākt jaunas atomelektrostacijas celtniecību un sākt realizēt projektus, kas paredz Lietuvas elektrotīklu savienošanu ar Polijas un Zviedrijas elektrotīkliem.

Jāteic, ka iespaidīgu rēķinu par padomju impērijas grēkiem Krievijai piestāda ne tikai Lietuva vien. Pirms dažiem gadiem gatavot kompensācijas prasības aicināja arī toreizējā Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Taču atlīdzināt kaitējumu pieprasa ne tikai Baltijas valstis. Samaksāt par Besarābijas okupāciju prasa vairākas Moldovas sabiedriskās organizācijas. Arī Afganistānas varas iestādēm periodiski rodas doma saukt Maskavu pie finansiālas atbildības par desmit gadiem, kad šo valsti okupēja padomju karaspēks.

Kā norāda eksperti, ja Krievija atzīs vairāku valstu okupācijas faktu, šo valstu valdības var panākt kaitējuma kompensāciju ar starptautisko organizāciju un tiesu starpniecību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!