Pirmo sprādzienu Beslanas skolā izraisīja kaujinieku mēģinājums pārveidot ēkas mīnēšanas sistēmu, trešdien paziņoja Krievijas ģenerālprokurors Vladimirs Ustinovs, tiekoties ar prezidentu Vladimiru Putinu.
Ustinovs arī oficiāli apstiprināja, ka ķīlnieku krīzes laikā bojā gājuši 326 cilvēki.

"Pēc mūsu rīcībā esošām ziņām, par ķīlniekiem bija sagrābti vairāk nekā 1200 cilvēki. Šobrīd ir 326 bojā gājušie. No viņiem atpazīti ir 210. Slimnīcās ārstējas 727 cilvēki," teica Krievijas ģenerālprokurors.

Ustinovs informēja, ka notikuma vietā atrasti "32 ķermeņu fragmenti".

Viņš arī atzina, ka dati pašlaik vēl ir nepilnīgi un ka upuru skaits varētu pieaugt.

"Kas attiecas uz kaujiniekiem, tad 31 no viņiem ir iznīcināts. No viņiem astoņi ir identificēti. Viens, kāds Kulajevs, ir aizturēts un atrodas izmeklēšanas rīcībā," stāstīja Ustinovs.

Par notikumu gaitu ķīlnieku sagrābšanas laikā ģenerālprokurors pastāstīja, ka pirms uzbrukuma teroristu grupa sapulcējās mežā netālu no kādas apdzīvotas vietas. Saskaņā ar Kulajeva sniegtajām liecībām viņu bijis aptuveni 30 un starp viņiem bijušas arī divas sievietes.

Trijos automobiļos kaujinieki devušies uz Beslanu. Pa ceļam viņus nesekmīgi centās aizturēt kāds milicijas darbinieks.

Kad kaujinieki nonāca skolas pagalmā, viņi ielenca tur esošos bērnus un pieaugušos. Pēc tam teroristi ienesuši skolā līdzatvestos ieročus un sprāgstvielas.

"Sprāgstvielas un ieroči bija ļoti lielā daudzumā," teica Ustinovs.

Iepriekš Krievijas varas iestādes apgalvoja, ka ieroči un sprāgstvielas vēl vasarā esot izvietoti zem Beslanas skolas sporta zāles grīdas.

"Taču pēc skolas sagrābšanas starp kaujiniekiem parādījās neapmierinātība. No Kulajeva liecībām izriet, ka tā saucamais pulkvedis [teroristu līderis] iebiedēšanas nolūkā vienu no viņiem nošāva. Terorists teica, ka tā rīkosies ar visiem, kas viņam nepakļausies," stāstīja ģenerālprokurors.

Saskaņā ar prokurora teikto tanī pašā dienā, tas ir, 1.septembrī bandas vadonis, lai iebiedētu gan kaujiniekus, gan ķīlniekus, esot uzspridzinājis arī abas sievietes pašnāvnieces.

Stāstot par drošības spēku triecienuzbrukumu izraisījušo sprādzienu, Ustinovs teica: "Pēc divām dienām kaujinieki sāka pārveidot spridzināšanas sistēmu kaut kādu savu apsvērumu dēļ, un notika sprādziens, kas skolā izraisīja paniku. Daudzi ķīlnieki mēģināja aizbēgt, bet kaujinieki atklāja uguni."

Saskaņā ar prokurora teikto pašlaik pie šīs lietas strādā 60 izmeklētāji. Paredzēts veikt arī 130 tehniskās un 180 medicīniskās ekspertīzes.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!