Krievijas valsts mediju agresīvā propaganda uzkurina naidu starp Krimas krievvalodīgajiem un pārējām Ukrainas kopienām, raksta britu laikraksts "The Guardian".
Krievijas valsts mediji histēriskā gaisotnē notikumus Krimā ataino kā krievu patriotisku cīņu pret "fašistiem un neonacistiem" Kijevā un viņu līdzskrējējiem Krimā.
Kremļa propaganda ir atradusi dzirdīgas ausis Krimas krievvalodīgajā kopienā, kur "bieži dzirdami vārdi "nacisti" un "fašisti"", raksta kreisi orientētais britu laikraksts "The Guardian".
Krimas iedzīvotāju vidū arī valda naidīgums pret Rietumu žurnālistiem, ko viņi apsūdz par melu izplatīšanu. Rietumvalstu žurnālistiem Krimā vairākkārt uzbrukts, un cilvēku pūļi bieži viņus lamā par neobjektīviem vēstījumiem.
"Jūs, briti, neko nesaprotat par fašismu, bet mēs cīnījāmies pret nacistisko Vāciju," britu žurnālistam norādīja 62 gadus vecais Simferopoles iedzīvotājs Viktors Varazins.
"Mēs zinām, kas ir fašisms, un mēs nekad tam neļausim šeit nostiprināties. Paldies Dievam, ka krievi ir šeit," sacīja Varazins.
Ņemot vērā viņa vecumu, "fašismu pieredzējušais" Varazins pasaulē nācis 1952.gadā - septiņus gadus pēc Otrā pasaules kara beigām, kad Ukrainā saimniekoja Staļina vadītā PSRS.
Tikmēr kāds agresīvi noskaņots "pašaizsardzības spēku" pārstāvis pie aplenktās Belbekas gaisa spēku bāzes "Guardian" žurnālistam paziņoja, ka viņš armijas daļu aizstāv pret "Kijevas fašistiem", vienlaikus lādējoties par Eiropu, kas "ir pilna ar pretīgiem gejiem un musulmaņiem".
"Jūs ārzemnieki nesaprotat, ka tie cilvēki Maidanā, viņi ir fašisti," sacīja Simferopoles iedzīvotājs Aleksandrs, pirmdienas vakarā uzdzīvojot kādā krogā. "Es pilnībā atbalstu baltās rases pārākumu un visu pārējo, bet man nepatīk fašisti."
