Materiāls "Izdomājumi un falsifikācijas vērtējumos par PSRS lomu īsi pirms Otrā pasaules kara un tā sākumā", kurā izklāstīts šis apgalvojums, pirms dažām dienām parādījies ministrijas mājaslapā sadaļā "Vēsture pret meliem un falsifikāciju".
Materiāla autors ir Aizsardzības ministrijas Kara vēstures institūta līdzstrādnieks pulkvedis Sergejs Kovaļovs.
Pēc raksta nonākšanas mediju uzmanības lokā Krievijas Aizsardzības ministrija ceturtdien nāca klajā ar paziņojumu, ka šajā publikācijā nav pausts AM oficiālais viedoklis.
Ministrijas preses dienesta pārstāvis Aleksandrs Drobiševskis informēja, ka materiāla tēma ir "diskutējama".
Tikmēr Kovaļovs rakstā norāda: "Visi, kas objektīvi pētījuši Otrā pasaules kara vēsturi, zina, ka tas sākās tādēļ, ka Polija atteicās apmierināt vācu pretenzijas. Tostarp Vācijas prasības bija visai mērenas - iekļaut Dancigas brīvpilsētu Trešā reiha sastāvā, atļaut būvēt eksteritoriālas šosejas un dzelzceļu, kas Austrumprūsiju savienotu ar Vācijas pamatteritoriju. Pirmās divas prasības grūti nosaukt par nepamatotām," viņš norāda.
Šādi Krievijas pulkvedis faktiski atkārto pirms kara sākuma izplatīto vācu propagandu.
"Saskaņā ar Versaļas līgumu no Vācijas atrautajā Dancigā lielum lielais vairums iedzīvotāju bija vācieši, kas no sirds vēlējās apvienošanos ar vēsturisko dzimteni (..). Starp citu, atšķirībā no rietumu robežām Vācija nekad brīvprātīgi nebija atzinusi Versaļas līgumā ietvertās teritoriālās izmaiņas austrumos," norāda pulkvedis.
1938. gada 24. oktobrī Vācija piedāvājusi "problēmu noregulēt", tomēr saņēmusi noteiktu Varšavas atteikumu. Kā skaidro Kovaļovs, šādi Polija rīkojusies, "cenšoties iegūt lielvaras statusu", bet Varšavas "nepamatotās ilūzijas" atbalstījušas valstis, kas uzvarēja Pirmajā pasaules karā.
Tālāk autors izklāsta jau par tradicionālu kļuvušo versiju, ka Staļinam neesot atlicis nekas cits kā noslēgt paktu ar Hitleru, lai kaut nedaudz atvirzītu kara sākumu.
Krievijas mediji vēsta, ka centieni attaisnot Hitlera-Staļina paktu sasaucas ar mēģinājumiem pasludināt padomju līderi par "efektīvu pārvaldītāju". Turklāt Aizsardzības ministrija, acīmredzot, tagad ir gatava par efektīvu menedžeri izsludināt arī Ādolfu Hitleru - viņa iekarotās Austrumeiropas valstis pašas bija vainīgas, ka gadījušās viņam ceļā.