"Galu galā no 100 cilvēku rotas dzīvi palika četri," paziņoja senatore, kas augšpalātā pārstāv Tuvu.
Viņa lūgusi Aizsardzības ministrijas pārstāvjus šo informāciju apstiprināt vai noliegt, tomēr atbildi nav saņēmusi.
"Kara iestāde, kas atsakās apstiprināt - patiesa [informācija] vai nav. Kā tas tā ir? "vaicāja Narusova.
Ar šīm ziņām Narusova nāca klajā sēdē, kurā tika spriests par labojumiem Kriminālkodeksā, kas paredz 15 gadus cietumā par viltus ziņām.
Par to, ka Ukrainā tiek iesūtīti obligātā dienesta karavīri, kam ar draudiem piespiests parakstīt līgumu vai kuru vietā tos parakstījusi vadība, medijs "Agenstvo", atsaucoties uz Karavīru māšu komiteju, ziņoja jau 24. februārī - kara pirmajā dienā.
Pēc tam Narusova apmeklēja mātes un vēlāk paziņoja, ka saņemto vēstuļu ir milzīgs daudzums.
"Viņām nav, ko zaudēt, viņas meklē kaut ko, kas sniegtu viņām informāciju. Viņas ir redzējušas savu reālo dēlu fotogrāfijas un sāka sazināties, un noskaidroja, ka daži ir gūstā, daži krituši. Bet jautājums par to, lai kaut vai kritušo līķus savāktu, nav izvirzīts," sacīja senatore.
Narusova arī paziņoja, ka nesaista sevi ar tiem varas pārstāvjiem, kas "iestājas par karu".
Karavīru māšu komiteja ziņoja, ka uz robežu ar Ukrainu tiek sūtīti piecu armijas daļu obligātā dienesta karavīri. Viņu vidū ir karavīri, kas iesaukti 2021. gada decembrī un nav kaujām sagatavoti.
Krievijas Aizsardzības ministrija noliedz, ka uz "karstajiem punktiem" sūtītu obligātā dienesta karavīrus.
Atbilstoši likumam obligātā dienesta karavīrus uz kauju zonu var nosūtīt ne ātrāk kā četrus mēnešus pēc dienesta sākuma.
Karavīru mātes ziņo, ka dēli pārtraukuši uzturēt sakarus.
Atbilstoši Ukrainas Bruņoto spēku aplēsēm kara pirmajā nedēļā Ukrainā dzīvību zaudējuši aptuveni 9000 Krievijas karavīru.