Krievijas spēku koncentrācija pie Ukrainas robežām turpina pieaugt
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Krievijas bruņoto spēku koncentrācija pie Ukrainas robežas nākamā gada janvāra beigās – februāra sākumā var kļūt lielāka nekā šogad pavasarī, paziņoja "Conflict Intelligence Team" (CIT) pētnieks Kirils Mihailovs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pie tāda secinājuma CIT nonākusi, pamatojoties uz novērojumiem par līdzšinējo karaspēka koncentrēšanās tempu pie Ukrainas robežas, Mihailovs paziņoja "Currenttime" TV ēterā.

"Pēdējās trīs nedēļās ir kļuvis sliktāk. Ja pirms trim nedēļām no jaunajām vienībām pie robežas mēs novērojām tikai 4. gvardes tanku divīzijas pārvietošanu, tad tagad tai pievienojušies citi spēki no 1. gvardes tanku armijas. Krimā mēs novērojam Dienvidu kara apgabala 49. un 58. armijas atsevišķu daļu parādīšanos," viņš skaidro.

Šāda spēku koncentrācija rada diezgan nopietnas bažas, domā Mihailovs.

"Ja tolaik [pirms trim nedēļām] mēs uzskatījām, ka tas nebija līmenis, kādu mēs redzējām aprīlī, tad tagad tas ir pielīdzināms, ja ne tāds pats. Turklāt, ja ticam [Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājam Kirilam] Budanovam, ka uzbrukums plānots, nosacīti, janvāra beigās – februāra sākumā, tad tādā tempā līdz tam laikam tur varētu uzkrāties daudz vairāk spēku, nekā novērojām pavasarī," spriež CIT eksperts.

Iepriekš Budanovs laikrakstam "Military Times" paziņoja, ka Krievija aktīvas militāras darbības pret Ukrainu varētu sākt nākamā gada janvārī vai februāra sākumā.

Saskaņā ar viņa teikto Krievija pie Ukrainas robežām koncentrējusi vairāk nekā 92 tūkstošus karavīru. Krievijas spēku darbības var būt daudz vērienīgākas nekā 2014. gadā, kad Krievija anektēja Krimu un pēc tam atbalstīja bruņotos nemierus Donbasā, atzina Budanovs.

CIT eksperts kā īpaši satraucošu min informāciju, ka vienā no dzelzceļa stacijām Voroņežā ievestas ugunsmetēju sistēmas "Solncepek" un vagoni ar munīciju. Voroņežas apgabals nerobežojas ar tā sauktajām Doņecakas un Luhanskas "tautas republikām" un ir skaidrs, ka tanku vienības nav vajadzīgas Doņeckas un Luhanskas kaujinieku aizstāvēšanai, bet gan uzbrukumam Ukrainas kontrolētajai teritorijai, ja tiktu pieņemts tāds politisks lēmums, viņš precizē.

Iepriekš par iespējamu Krievijas gatavošanos uzbrukumam ziņoja ASV mediji, atsaucoties uz izlūkošanas datiem un amatpersonām. Vienlaikus, saskaņā ar preses ziņoto, Kremlī galīgais lēmums vēl neesot pieņemts.

Kremlī noraida runas par gatavošanos iebrukumam Ukrainā, bet vienlaikus apsūdz Rietumus spriedzes eskalēšanā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Krievija Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form