Foto: AFP/Scanpix

Daļa Krievijas prezidenta Vladimira Putina opozicionāru uzskata, ka 15 gadu laikā, kopš viņš ir pie varas, Putinam lielā daļā sabiedrības izdevies ieviest vienaldzību un pat atbalstu vardarbībai patriotisma vārdā. Raidsabiedrība "Radio Free Europe" skaidro, kā tā saucamās "troļļu fermas" palīdzējušas to panākt.

Medija pārstāve intervējusi kādu Tatjanu, kura aptuveni pirms mēneša pieteikusies darbā kompānijā "Internet Research", lai nopelnītu vairāk par vidējo žurnālista algu. Viņa atsaukusies interneta sludinājumam, kurā solīts ierasto 25 000 - 30 000 rubļu (aptuveni 380-460 eiro) vietā maksāt pat 40 000 rubļus (aptuveni 610 eiro).

Jau ierodoties jaunajā darbā, viņa sapratusi, ka nonākusi "troļļu fermā" - 2 500 kvadrātmetru lielā biroju ēkā Sanktpēterburgas pievārtē. Tajā cilvēki vairākās maiņās Krievijas un citu valstu blogos un interneta ziņu portālu komentāros raksta prokremliskus un antirietumnieciskus viedokļus.

"Tu tikai raksti, raksti no jebkura skatupunkta. Tu vari būt mājsaimniece, kas gatavo pelmeņus un pēkšņi nolemj: 'Man ir viedoklis par Putina teikto! Un šīs viņa darbības glābj valsti,'," ikdienas rutīnu atstāsta Tatjana.

Šajā Sanktpēterburgas birojā strādājot aptuveni 400 darbinieki 12 stundu maiņās. Viņi ir sadalīti pa dažādiem departamentiem, kuri savukārt katrs atbild par noteiktām tēmām, vai uzdevumiem, bet vēl citi veido grafikus un ilustrācijas izplatīšanai sociālajos tīklos.

Pirmo reizi "troļļu fermas" noteikumi internetā tika izplatīti pirms nedēļas, kad tos publicēja neatkarīgais Sanktpēterburgas laikraksts "Mans reģions".

Tajā skaidri norādīts, kādi avoti jāizmanto un kas par katru tēmu ir sakāms "trollim". Piemēram, par Borisa Ņemcova slepkavību tiek kultivēti divi alternatīvi viedokļi - vai nu to pastrādājuši Krievijas oligarhi, lai sabojātu jau tā trauslās Krievijas attiecības ar Rietumiem, vai arī to paveikuši Rietumu sabiedrotie Krievijā, lai provocētu uz lielākiem protestiem.

Kāda cita nu jau izbijusi "troļļu fermas" darbiniece atklāj, ka pametusi "Internet Research" pēc tam, kad viņa atteikusies rakstīt, ka Ņemcovu nogalinājuši viņa paša cilvēki, lai tādējādi provocētu sabiedrību pirms opozīcijas gājiena.

Tiek lēsts, ka Kremļa ietekme internetā ir ievērojami augusi kopš pret valdību vērstajiem protestiem, kuri īpaši vērienīgi bija 2011. un 2012. gadā. Tie bija lielākoties sarīkoti ar interneta palīdzību, rosinot arī Kremli vēl cītīgāk uzmanīt virtuālo vidi.

Šobrīd Kremlis ir panācis, ka, lai gan joprojām pastāv daudz un dažādu necenzētu mediju, tā saucamie "troļļi" spēcīgi ietekmē sabiedrības viedokli, arī šo mediju komentāru sadaļās publicējot viedokļus, kuri ievieš šaubas un neticību un vairo dezinformāciju.

"Internet Research" oficiāli vada pensionētais policijas pulkvedis Mihails Bistrovs, bet institūcijas patieso dabu pirmo reizi aprakstīja nedēļas laikraksts "Novaya Gazeta" jau 2013. gada beigās. Noskaidrots arī tas, ka "Internet Research" finansē Putina paziņam
Jevgēņijam Prigožinam piederoša kompānija.

Organizācijas vadība ir izteikti vertikāla, un agrāki darbinieki stāsta, ka nekad nav zinājuši, kas ir viņu patiesie priekšnieki - pazinuši tikai tiešos vadītājus jeb komandu līderus.

"My Region" nofilmējuši, kā vienas šādas "troļļu fermas" darbinieki no rīta steidzas uz darbu kādā Sanktpēterburgas priekšpilsētā. Steidzīgā darbinieku gaita nav skaidrojama ar vēlmi slēpties, bet gan faktu, ka par katru kavēšanu no mēneša algas tik atvilkti 500 rubļi (nepilni astoņi eiro).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!