Krievijas uzņēmējs grib pasargāt no nojaukšanas nelikumīgi celtu slepenu šautuvi Lietuvā
Foto: DELFI

Skandalozais Krievijas uzņēmējs, kādreizējais impīčmenta ceļā no Lietuvas prezidenta amata atceltā Rolanda Paksa vēlēšanu kampaņas galvenais finansētājs Jurijs Borisovs cenšas pasargāt no nojaukšanas nelikumīgu pazemes būvi, kas atrodas viņa īpašumos Lietuvas Traķu rajonā un kurā slepeni ierīkota viena no modernākajām šautuvēm valstī, vēsta laikraksts "Lietuvos rytas".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Traķu tiesa šobrīd izskata jautājumu par šīs slepenās būves nojaukšanu, taču kādreizējais Borisova uzņēmums "Geovika", kas civillietā atzīts par trešo personu, vēlas panākt tās legalizēšanu.

Prasība nojaukt noslēpumaino nelegālo objektu, kurā līdz šim neviens Lietuvas valsts institūciju pārstāvis nav spēris kāju, izvirzīta Krievijas pilsonim Borisovam, kurš zemes īpašumu Traķu rajona Vaiņu ciemā sāka apbūvēt pirms vairāk nekā 15 gadiem. Vēlāk šo zemes gabalu iegādājās 2012. gadā izveidotais uzņēmums "Geovika", kura vienīgais akcionārs sākumā bija Borisovs.

Uzņēmums kopš 2014. gada pieder Nīderlandē reģistrētajai kompānijai "Dovecote Investments B.V.", bet Borisovs joprojām tiek uzskatīts par tā faktisko vadītāju.

Faktus par slepeno šautuvi laulības šķiršanas prāvas laikā atklātībai nodeva uzņēmēja dzīvesbiedre, Lietuvas pilsone Irina Borisova. Pats Jurijs Borisovs dzīvo Krievijā un pašlaik ir šīs valsts Aizsardzības ministrijas kontrolēta kara helikopteru ražošanas uzņēmuma ģenerāldirektors.

Pirms sākās tiesas prāva par ēkas nojaukšanu, "Geovika" apsardzes darbinieki Borisova apbūvētā īpašuma teritorijā neielaida ne žurnālistus, ne Irinas Borisovas advokātu, ne tiesu izpildītāju. Pēc Borisovas stāstītā, šautuvē var nokļūt caur vienu no teritorijā esošajām ēkām, taču pārbaudītāji, kas īpašumā iekļuva ar tiesas atļauju, nekādu ieeju neatrada - iespējams, ka sākotnējā ieeja tikusi likvidēta un tās vietā ierīkota cita.

Būvinspekcija nolēma saukt palīgā ģeofiziķus, lai ar īpašas aparatūras palīdzību izpētītu, kas slēpjas pazemē, taču apsargi teritorijā ielaida tikai būvinspektorus un policistus, bet ģeofiziķu priekšā aizcirta vārtus. Arī viņiem nokļūt iekšpusē izdevās tikai ar tiesas palīdzību.

Tikai pēc tam, kad pētnieki, ņemot palīgā ģeoradaru un veicot elektrotomogrāfiju, zem zemes atklāja vairākus simtus garu pazemes būvi, Borisovam nācās atzīt, ka šāds objekts tiešām pastāv. Paskaidrojuma rakstā tiesai viņš gan nav atzinis, ka tā ir šautuve, bet nav arī norādījis, kam šis objekts paredzēts.

Noskaidrots, ka šautuve ir 309 metrus gara, tādējādi tā varētu būt viena no garākajām privātajām šautuvēm Eiropā. Tiek pieļauts, ka tur ne tikai norisinājušies snaiperu treniņi, bet bijis izveidots arī kaujas ieroču arsenāls.

"Geovika" pārstāvji norādījuši, ka grib šo būvi legalizēt un saglabāt un centīsies panākt mierīgu strīda atrisinājumu, taču Lietuvas Valsts teritoriju plānošanas un būvniecības inspekcija norāda, ka nekāds mierizlīguma projekts nav iesniegts.

Tiesas sēde atlikta līdz 19. februārim - šai laikā mierizlīguma projekts būtu jāiesniedz, taču būves legalizēšana raisa nopietnas šaubas.

Būvinspektoriem sazināties ar Borisovu neizdodas, viņš nepiedalījās arī pēdējā tiesas sēdē.

Būvinspekcija lūgusi tiesu uzdot Borisovam trīs mēnešu laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā nojaukt patvaļīgo būvi, par katru nokavēto dienu nosakot 30 eiro naudassodu. Ja Krievijas uzņēmējs šo lēmumu nepildītu, inspekcija lūdz atļauju ķerties pie nojaukšanas darbiem pašai, izdevumus piedzenot no īpašnieka.

"Lietuvos rytas" iepriekš arī vēstīja, ka Traķu rajona ierēdņi savulaik ar vieglu roku atļāvuši Borisovu ģimenei iežogot šo iespaidīgo zemes īpašumu, jo tur tikšot turēti savvaļas dzīvnieki. Tādējādi Lietuvas sabiedrībai tika liegta piekļuve diviem ezeriem, taču nekas neliecina, ka teritorijā jebkad būtu mitinājušies dzīvnieki.

Jurija Borisova vārds Lietuvā ir labi pazīstams kopš 2003. gada, kad ar toreizējā valsts prezidenta Rolanda Paksa lēmumu viņam izņēmuma kārtā tika piešķirta Lietuvas pilsonība. Iepriekš viņa firma "Avia Baltika" bija atvēlējusi Paksa priekšvēlēšanu kampaņai devīgu finansiālo atbalstu - 1,2 miljonus litu.

Lietuvas Konstitucionālā tiesa vēlāk atzina, ka prezidenta dekrēts par pilsonības piešķiršanu ir pretrunā ar konstitūciju. Šī epizode kļuva par vienu no galvenajām apsūdzībām Paksa impīčmenta procedūrā 2004. gada aprīlī, bet Borisovam tika atņemta Lietuvas pilsonība, kas viņam bija bijusi jau agrāk, taču viņš to zaudēja, kļūdams par Krievijas pilsoni.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Krievija Lietuva
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form