Izmaiņas likumā pirmajā lasījumā tika apstiprinātas šī gada jūnijā. Šāda likuma pieņemšanu izraisīja Tatarstānas valsts padomes lēmums par atteikšanos no kirilicas un pāreju uz latīņu alfabētu. Ja domes pieņemtos grozījumus apstiprinās Federācijas padome, Tatarstānai savs likums būs jāatceļ.
Pret labojumiem asi vērsās deputāti no Tatarstānas. Kā paziņoja viens no viņiem, Fandass Safiuļins, nevienu alfabētu nevar izmantot visām valodām bez izšķirības - tāda precedenta pasaulē nav.
Jautājums par rakstības izvēli Krievijas teritorijā allaž ticis politizēts. Cara laikos kirilica tika piemērota daudzo Krievijas impērijas teritorijā dzīvojošo tautu valodām. Izveidojoties Padomju Savienībai, tjurku valodās runājošās tautas lietoja gan arābu rakstību, gan latīņu alfabētu, bet vēlāk Staļina režīms noteica vispārēju pāreju uz kirilicu.
Lietojot tjurku valodās latīņu alfabētu, kā šobrīd uzskata tā atbalstītāji, var precīzāk atspoguļot šo valodu fonētiskās īpatnības, turklāt tas ļauj vieglāk adaptēties interneta un globalizācijas laikmetā.
Tatarstānas Valsts padomes Kultūras komisijas vadītājs Razils Vaļejevs uzskata, ka Krievijas Valsts domes pieņemtie grozījumi ir pretrunā ar Krievijas konstitūcijā paredzētajām nacionālo valodu tiesībām uz brīvu attīstību. Viņaprāt, tos iespējams apstrīdēt konstitucionālajā tiesā.