Krievijas Valsts dome trešajā lasījumā ceturtdien pieņēma svarīgo, taču pretrunīgi vērtēto "Zemes kodeksu". Par tā pieņemšanu balsoja 257 deputāti, bet pret bija 130. Kodekss attiecas tikai uz diviem procentiem visas Krievijas zemes - rūpnieciskajām teritorijām, pilsētu un ciemu zemēm, taču tas neskar lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
Dokuments regulē pilsoņu un juridisko personu tiesības uz zemes īpašumu, tā pirkšanu un pārdošanu. Par lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašumtiesībām tiek izstrādāts atsevišķs likums, ko izskatīs gada beigās.

Līdz ar dokumenta pieņemšanu ir pārvarēts kopš padomju laikiem pastāvošais aizliegums pārdot zemi privātīpašumā. Zemes reformu projektu atbalsta Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Pret zemes pārdošanu stingri iebilda komunisti un viņu sabiedrotie no Agrārās partijas, kuri uzskata, ka tad labākās zemes izpirks ārzemnieki un bagātākie krievi.

Tomēr pieņemtajā "Zemes kodeksā" ir iekļautas normas, kas ierobežo ārvalstu pilsoņu tiesības iegādāties zemi pierobežas rajonos kā Krievijas dienvidos, Tālajos Austrumos, Kaļiņingradas apgabalā. Citos gadījumos ārzemnieku un Krievijas pilsoņu tiesības ir vienādas.

Likumprojektu otrajā lasījumā dome apstiprināja vēl šī gada jūlijā. Trešais lasījums tika uzskatīts par lielā mērā formālu lietu. Tālāk likums jāapstiprina arī Federācijas padomei un prezidentam.

Zemes kodekss tiek diskutēts jau septiņus gadus. Likuma trūkums ilgu laiku kavēja reformu gaitu un tā pieņemšana vērtējama arī kā kreisās opozīcijas nozīmīga sakāve.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!