"Izskatot šo pēc būtības uz izdomājumiem balstīto orderi, Austrijas tiesībsargājošās institūcijas parādīja augstu profesionalitāti un bezpersoniskumu, neļaujot Austriju ievilkt netīrās politiskajās intrigās, kuras pin trešo valstu politiķi, kuriem nav sirdsapziņas un kas vēlas iegūt kapitālu, noslēdzot rēķinus ar savu vēsturi," teikts Ņečajeva paziņojumā, kas publicēts Krievijas Ārlietu ministrijas mājaslapā.
Komentējot izteikumus, ka Krievija uz Vīni izdarīja politisku spiedienu, vēstnieks teica, ka "Krievija principā neizmanto tamlīdzīgas metodes, vēl jo vairāk, ja runa ir par mums draudzīgu valsti".
"Austrijas kolēģi vadās tikai pēc likumiem atšķirībā no Lietuvas kolēģiem, kas līdz ar tiesiskām svirām izmanto arī politiskos kanālus, līdz iejaucas pat ārlietu ministrs," norādīja Krievijas vēstnieks Austrijā, piebilstot, ka "ir acīmredzami, ka Lietuvai vēl priekšā tāls ceļš, lai sasniegtu "vecās Eiropas", konkrēti Austrijas, tiesiskās kultūras līmeni".
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministri Ģirts Valdis Kristovskis, Audronis Ažubalis un Urmass Paets nosūtījuši kopīgu vēstuli Eiropas Komisijai, kurā pauž bažas par Golovatova atbrīvošanu un aicina Eiropas Savienību (ES) un visu starptautisko sabiedrību pievērst uzmanību notikušajam.
"Lēmums atbrīvot Golovatovu samazina starptautiskās tiesiskās sadarbības efektivitāti krimināllietās ES dalībvalstu starpā, kā arī ES solidaritātes principu," vēstulē norādīja ministri.
Pamatojoties uz Lietuvas Ģenerālprokuratūras izdotu Eiropas Savienības aizturēšanas orderi, Austrijas tiesībsargājošās institūcijas 14.jūlijā Vīnes Švehatas lidostas tranzīta zonā aizturēja Krievijas pilsoni Golovatovu, kurš 1991.gada 13.janvāra notikumu laikā komandēja specvienības "Alfa" grupu un Lietuvā tiek apsūdzēts par līdzdalību toreizējos asiņainajos notikumos pie Viļņas televīzijas torņa. 15.jūlijā viņu atbrīvoja, jo Austrijas policijai pret viņu nebija pretenziju, un Golovatovs atgriezās Maskavā.
Austrija apgalvo, ka bijušā VDK darbinieka atbrīvošana saistīta tikai un vienīgi ar juridiskiem iemesliem, jo Lietuvas izdotais aizturēšanas orderis nav bijis pilnīgs. Tomēr vairāki Lietuvas pārstāvji uzskata, ka Vīne padevās Krievijas spiedienam.
Šāda rīcība saniknojusi Lietuvu, kura pirmdien iesniedza Austrijas vēstniecībai diplomātisko notu. Par šādu Austrijas tiesībsargājošo institūciju lēmumu sašutumu paudušas arī Lietuvas amatpersonas. Uz konsultācijām atsaukts Lietuvas vēstnieks Austrijā Ģiedris Puodžūns, bet Lietuvas Ģenerālprokuratūra nosūtījusi Austrijas Tieslietu ministrijai vēstuli, kurā lūdz paskaidrot Golovatova atbrīvošanas iemeslus.
Otrdien saistībā ar šo notikumu notu Austrijai iesniedza arī Latvija. Savukārt Igaunijas Ārlietu ministrija izsauca Austrijas vēstnieku Tallinā sniegt paskaidrojumus par notikušo.
Krievijas pilsonis Golovatovs ir viens no 23 cilvēkiem, kuriem saistībā ar 1991.gada 13.janvāra notikumiem Lietuvā izvirzītas apsūdzības par noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem.
1991.gada 13.janvārī padomju vara mēģināja gāzt Lietuvas valdību, kas 1990.gada 11.martā bija pasludinājusi Lietuvas neatkarību no Padomju Savienības. Mēģinājumā ieņemt televīzijas torni un Lietuvas radio un televīzijas ēku Viļņā tika nogalināti 14 un ievainoti vairāk nekā 1000 cilvēku.
1949.gadā dzimušais Mihails Golovatovs 1991.gada 13.janvāra Viļņas notikumu laikā komandēja specvienības "Alfa" grupu. Vēlāk 1991.-1992.gadā Golovatovs komandēja visu specvienību "Alfa". 1997.-2002.gadā Golovatovs bija Krievijas Federālā drošības dienesta padomnieku komitejas priekšnieka vietnieks. Viņš nodarbojies arī ar uzņēmējdarbību.