"Viena no nedemokrātiskām valstīm raksturīgām iezīmēm ir pagātnes notikumu interpretācijas oficiālais monopols un tiesības būvēt tikai vienu patiesās vēstures redzējumu. Krievijas centieni uzspiest neapstrīdamu skatījumu par Otrā pasaules kara notikumiem, sabiedrībā izraisa patriotiskas jūtas, kā arī palīdz mobilizēt un kontrolēt to," portālam "Delfi" norāda Svarauskas.
Savukārt tos, kuriem rodas šaubas par "vienu patieso vēsturi", uzskata par nepatriotiskiem un labējo radikāļu atbalstītājiem. Tātad - par potenciālajiem ienaidniekiem.
Pēc vēsturnieka domām, viens no uzskatāmiem piemēriem tam esot Krievijas attieksme pret Baltijas valstīm.
Svarauskas ir Lietuvas Vēstures institūta pētnieks un Lietuvas Izglītības zinātņu universitātes Vēstures katedras lektors. 7.maijā viņš Latvijas Kara muzejā piedalīsies ekspertu diskusijā "9. maijs – vēsture, politika, propaganda? Kāpēc vēsture ir arī šodiena?", uzstājoties diskusiju sadaļā par vēstures politizāciju.
