Raugoties uz frontes līniju kopumā, aktivitāte, ar kādu Krievija šobrīd veic vietēja mēroga ofensīvas ir viena no zemākajām, kāda novērota vismaz kopš 2023. gada janvāra, teikts jaunākajā izlūkošanas informācijā, kuru publicējusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.
Londona ziņo, ka tas, visdrīzāk, notiek tāpēc, ka Krievija uz laiku ir izsmēlusi dislocēto formējumu kaujas spēkus tiktāl, ka pat vietējās ofensīvas darbības pašlaik nav ilgtspējīgas.
Pēdējo dienu laikā Krievijas un grupējuma "Vagner" spēki ir nostiprinājušies uz rietumiem no Bahmutkas upes karadarbības plosītās Bahmutas pilsētas centrā. Iepriekšējā nedēļā upe bija iezīmējusi frontes līniju. Ukrainas bruņotie spēki turpina aizstāvēt pilsētas rietumus, norāda Lielbritānijas ministrija.
Krievijas līderi, visticamāk, centīsies atjaunot spēku uzbrukuma potenciālu, tiklīdz tiks papildināti personāla un munīcijas krājumi. Tikmēr komandieri būs spiesti izvēlēties starp uzbrukuma operāciju veikšanu vai uzticamas visas līnijas aizsardzības veikšanu, noslēgumā raksta britu izlūki.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
