Krieviju tur aizdomās par sadarbību ar naftas kontrabandistiem
Foto: AFP/Scanpix/LETA

ASV un Maltai radušās aizdomas par Krievijas sadarbību ar naftas kontrabandistiem, kuru vārdi izskanējuši arī saistībā ar pašu skaļāko pēdējā laika slepkavību Maltā –žurnālistes Dafnes Galisias uzspridzināšanu automašīnā pirms diviem gadiem, atsaucoties uz Maltas medijiem, vēsta portāls "Meduza".

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

ASV varasiestādes pieļauj, ka Krievija varētu būt izmantojusi Maltas banku "Satabank", lai veiktu slēptus maksājumus. Tie saistīti ar naftas kontrabandistiem Darenu un Gordonu Debono, kuri nodarbojas ar naftas kontrabandu Lībijā, Itālijā un Maltā.

Darens Debono, kura vārds izskanējis žurnālistes slepkavības kontekstā, ir bijušais Malta izlases futbolists. 2017. gadā aizdomās par nelikumīgu degvielas apriti viņu kopā ar trīs viņa sabiedrotajiem arestēja Itālijas policija.

Korupcijas un organizētās noziedzības pētniecības projekts OCCRP 2018. gadā publicētā pētījumā norāda, ka Debono kopā ar Lībijas nemiernieku līderi Fahmi Ben Halifu nelegāli tirgoja Lībijas naftas produktus Itālijā un citās Vidusjūras valstīs. Iegūtā nauda tikusi izmantoto Lībijas kaujinieku finansēšanai.

Debono pieder zvejniecības flotile un ir sakari ar itāļu zivju tirgotājiem, tostarp ar noziedzīgā klana Santapaola pārstāvi, kas saistīta ar mafiju Koza Nostra.

Shēma darbojās tā, ka Halifa uzdevums bija naftas produktus no savā kontrolē esošajām Lībijas ražotnēm nogādāt ostā, kur to iepildīja Debono kuģos. Pēc tam produkcija nogādāta Itālijā, kur ar tās pārdošanu nodarbojās mafija. Vēlāk noziedzīgajā shēmā iesaistījies arī Debono radinieks – uzņēmējs Gordons Debono.

2017. gada 16. oktobrī, uzspridzinot auto, tika nogalinātā ievērojamā Maltas žurnāliste Dafne Galisia, kura nodarbojās ar korupcijas pētniecību.

"The Guardian" vēstīja, ka ar žurnālistes slepkavību varētu būt saistīts Darens Gebono. Medija avots atklāja, ka pirms nāves Galisia vāca datus par Maltas iestāžu saistību ar naftas tirgoņiem Lībijā un Sicīlijas mafiju.

Gadu iepriekš viņa rakstīja, ka Debono ir intereses Lībijā un pat paredzēja, ka šī biznesa dēļ Debono varētu uzspridzināt. Pēc tam Galisia saņēma draudus no Debono radinieka. Taču apsūdzības slepkavības lietā Maltas policija Debono neizvirzīja.

Kādu laiku pēc aresta Itālijā Darenu Debonu atbrīvoja pret drošības naudu, bet 2018. gada novembrī atļāva atgriezties Maltā, kur viņš tagad ir futbola kluba "Senglea Atletik" vadībā.

2019. gada jūlijā Malta ANO Drošības padomē ierosināja Darenu un Gordonu Debono pakļaut sankcijām – Maltas ierosinājumu atbalstīja visas padomes valstis, izņemot Krieviju, kura izmantoja savas veto tiesības, lai lēmums nestātos spēkā. ASV Finanšu ministrija savā sankciju sarakstā Darenu Debono iekļāva jau 2018. gadā.

"Krievijas valdība skaidri saprot lomu, ko Debono nospēlēja Lībijas kontrabandas operācijā. Tas rada jautājumus par tās interesēm," laikrakstam "Malta Today" atklāja augsta līmeņa Maltas valdības ierēdnis.

Maskavas pozīcija pārsteidza arī ASV. "Šie puiši [Debono] ir zināmi noziedznieki un kontrabandisti. Tas, kas notika ANO, ir nekas cits kā Krievijas nostāšanās noziedznieku pusē pret Maltu. Tas nav normāli," paziņoja ASV pārstāvis Maltas jautājumos Marks Šapiro.

Debono grupējums naftu pārvadāja caur mazūdens rajonu "Hurd's Bank" uz austrumiem no Maltas, kas neietilpst Maltas teritoriālajos ūdeņos. Caur šo pašu rajonu vieglo naftu (tā nepieciešama Venecuēlas smagās naftas atšķaidīšanai) Venecuēlai it kā piegādājusi Krievija, apejot ASV sankcijas pret Dienvidamerikas valsti.

"Hurd's Bay" ūdeņi ir "īsti mežonīgie rietumi " naftas pārkraušanai no viena kuģa uz citu, raksturo "Malta Today".

Nesen notikušas Maltas finanšu ministra un ASV finanšu ministra palīga tikšanās laikā amerikāņu puse īpaši atgādinājusi Darena un Gordona Debono lietu, kad runa bijusi par "Satabank" un tās iespējamām slepenām operācijām ar Krieviju, atklāja "Malta Today" avots.

Pēc tikšanās Maltas finanšu ministram tuvi avoti paziņoja, ka ir pārliecināti par to, ka ASV ir informācija par slepeniem pārskaitījumiem no Krievijas uz "Satabank".

"Satabank" 2014. gadā dibināja bulgāru uzņēmējs Hristo Georgijevs. 2018. gada oktobrī Maltas Finanšu pakalpojumu pārvalde (MFSA) apsūdzēja banku naudas atmazgāšanā.

Valsts aizliedza bankai pieņemt naudas noguldījumus un piesprieda trīs miljonu eiro lielu sodanaudu. Banka savu darbību pārtrauca.

2019. gada janvārī Maltas policija paziņoja, ka caur "Satabank" notikuši aizdomīgi darījumi miljardiem eiro vērtībā. Šo naudu saista ar naftas kontrabandu, narkotiku tirdzniecību un mafijas interesēm.

"Meduza" Maltas medija publikācijas par Krievijas saistību ar "Satabank" un Debono, kā arī sankciju bloķēšanu ANO, lūdz komentēt Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālajai pārstāvei Marijai Zaharovai, taču līdz raksta publicēšanai atbilde netika saņemta.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

ASV Krievija Malta
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form