Krievs no Sanktpēterburgas: man pirmajam jāiet karot par Ukrainu
Foto: Privātais arhīvs

Bruņotais konflikts Ukrainas austrumos, lai gan ne vienmēr tiek tā nosaukts, būtībā ir karš starp Ukrainu un Krieviju, kurā prokremliskie separātisti tiek stutēti ar apjomīgu ieroču un kaujinieku plūsmu no lielās kaimiņvalsts. Kremļa propaganda iedzīvotājus biedē ar Kijevas "fašistu huntu" un Rietumu sazvērestību sagraut Krievzemi, veicinot pretukrainisku noskaņojumu sabiedrībā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Taču arī šādos apstākļos atrodas Krievijas pilsoņi, kuri nepiekrīt Maskavas notikumu interpretācijai un pauž atbalstu Ukrainai, nevis savai dzimtenei.

Tāds ir 32 gadus vecais Vova no Sanktpēterburgas, kurš 2014. gada septembrī ir pārcēlies uz Ukrainu un kā brīvprātīgais karo pret prokremliskajiem separātistiem valsts austrumu reģionos. Pēc dažām dienām viņš saņems medaļu par Doņeckas lidostas aizsardzību.

Krievs no Sanktpēterburgas: man pirmajam jāiet karot par Ukrainu
Foto: DELFI

"Es esmu no Krievijas, man pirmajam ir jāaizstāv Ukraina. Mana valsts ir agresors. Ko man vajadzēja darīt? Dzīvot te un teikt, ka Krievijas prezidents un visi citi ir muļķi?" Ukrainas Brīvprātīgo armijas (UDA) bāzē Dņepropetrovskas apgabala Veļikomihailivkā martā notikušā sarunā portālam "Delfi" skaidro Vova, kura frontes iesauka ir Piķers (no Sanktpēterburgas sarunvalodas saīsinājuma).

Es esmu no Krievijas, man pirmajam ir jāaizstāv Ukraina Piķers

Piķera bijusī sieva ir ukrainiete, kuras dēļ pāris nolēmis pārcelties uz viņas dzimteni. Pateicoties savas sievas tautībai, vēl Krievijā būdams, viņš sācis interesēties par Maidanā notiekošo. Taču Krievijā bloķētas interneta tiešraides no Kijevas, kas radījis vēl vairāk jautājumu. Sekot Neatkarības laukumā notiekošajiem protestiem nācies caur starpniekserveriem, kuru adreses arī ik pa laikam bloķētas.

Krievs no Sanktpēterburgas: man pirmajam jāiet karot par Ukrainu
Foto: Privātais arhīvs

Maidans un sekojošais karš licis viņam mainīt domas par savas zemes atbildību arī iepriekš notikušos konfliktos. Pirms tam vīrietis par patiesu Krievijas ienaidnieku uzskatījis Gruziju, kurai ir teritoriālas nesaskaņas ar Krieviju par Abhāziju un Dienvidosetiju. Tagad viss ir citādi.

Man ir tikai viens secinājums. Krievija ir agresors, kas visas bijušās PSRS un NVS valstis tur savā tīklā kā zirneklis Piķers

"Man ir tikai viens secinājums. Krievija ir agresors, kas visas bijušās PSRS un NVS valstis tur savā tīklā kā zirneklis," viņš salīdzina. "Ja kāda valsts grib pagriezties citā virzienā, Krievija tās saņem aiz krāgas un iemet katlā kā mazu kaķēnu," viņš raksturo.

Krievs "Labējā sektorā"

Mēnesi pirms pilnīgas pārcelšanās uz Ukrainu Piķers ar toreizējo sievu 2014. gada augustā ieradās apskatīt Kijevu. Staigājot pa centru, viņš nokļuvis vietā, kur pirms došanās uz fronti uz ielas pulcējās bataljona "Azov" brīvprātīgie.

Krievs no Sanktpēterburgas: man pirmajam jāiet karot par Ukrainu
Foto: RIA Novosti/Scanpix

"Zināju, ka Krievijas kanāli stāsta blēņas, taču nedomāju, ka federālie kanāli var tik traki melot," vīrietis skaidro, kāpēc juties neomulīgi formās un sejas maskās tērpto "fašistu" klātbūtnē. Viņš stāvējis rindā pēc kvasa, bet aiz viņa – "Azov" vīri. Kvasa pārdevēja, kas arī izrādījusies no Sanktpēterburgas, atpazinusi Pīķera krievu akcentu un skaļi jautājusi, vai viņš gadījumā nav no Krievijas.

Un es domāju, kur ir fašisti, kur tas viss ir? Piķers

"Tu esi no Sanktpēterburgas?" izdzirdējis sarunu ar pārdevēju, jautājis aiz muguras rindā stāvošais azovietis. "Sapratu, ka nu ir dimbā. Es esmu no Krievijas, bet viņi dodas karot pret Krieviju," atceras Vladimirs.

Taču brīvprātīgais mierīgi turpinājis: "Ko Kijevā jau apskatīji?" Un puiši sākuši stāstīt, kas obligāti jāapmeklē, kas jāizdara un kur var lēti, garšīgi paēst. "Un es domāju, kur ir fašisti, kur tas viss ir? Es arī līdz tam visam Krievijas medijos teiktajam neticēju, bet tāda uzņemšana vēl vairāk apstiprināja manas aizdomas," atceras Krievijas pilsonis.

Krievs no Sanktpēterburgas: man pirmajam jāiet karot par Ukrainu
Foto: Privātais arhīvs

Uzsākot dzīvi Ukrainā, Vova nav domājis par karošanu, bet sācis palīdzēt armiju atbalstošiem voluntieriem. Drīz viņš apjautis, ka grib darīt ko vairāk. "Es sapratu, ka gribu dzīvot Ukrainā, ka negribu atgriezties Krievijā. Es sapratu, ka palīdzēt ir viena lieta, bet karot man jāiet pašam pirmajam," viņš stāsta.

Galvenais, lai cīnies par Ukrainu, tad esi viens no viņiem Piķers

Sākumā viņš mēģinājis iestāties bataljonā "Donbass", kur nav pieņemts savas Krievijas pilsonības dēļ. Tad sazinājies ar labējās organizācijas "Labējais sektors" organizēto brīvprātīgo bataljonu, kur nav atraidīts.

"Šeit ir paši lojālākie cilvēki, te neuzspiež nekādu ticību, valodu, nacionālismu, nacismu un visu citu. Galvenais, lai tu cīnies par Ukrainu, tad esi viens no viņiem," Piķers skaidro iemeslus, kāpēc ir pieņemts un palicis bataljonā.

Krievs no Sanktpēterburgas: man pirmajam jāiet karot par Ukrainu
Foto: Privātais arhīvs

"Sākumā puiši pasmējās, nobrīnījās," atceras vīrietis. Taču nekādu problēmu vai nesaskaņu viņa tautības vai valodas dēļ bataljonā, kurā pulcējas brīvprātīgie no visiem Ukrainas reģioniem, nav bijis. "Tā karoju joprojām," viņš rezumē.

Tagad "Labējā sektora" militārais spārns ir atšķēlies no politiskās organizācijas un ir kļuvis par UDA, kas norobežojas no politikas un iepriekšējā nosaukuma. Tas darīts tāpēc, ka "Labējā sektora" slava ir ievērojami sagandēta – daudzi, piesedzoties ar dalību organizācijā, nodarbojušies ar reketu un citām nelikumībām. UDA ļaužu ticību sev sāk kaldināt no nulles.

"Maidanam pārdevies nodevējs"

"Es ar nevienu nekontaktējos, izņemot mammu," Piķers stāsta par sarautajām attiecībām ar radiem un draugiem Krievijā. "Visi zina, kur es esmu. Ar māsu un tēvu šo divu gadu laikā neesmu runājis ne reizi," viņš turpina.

Ar māsu un tēvu šo divu gadu laikā neesmu runājis ne reizi Piķers

Tāpat vairs nav nekādu kontaktu ar kādreizējiem draugiem. "Viens uzrakstīja feisbukā, ka esmu fašists, soģis, slepkava. Neatbildēju un nobloķēju," stāsta Vova. "Esmu Pavļiks Morozovs, kurš Maidanā pārdevies par ievārījuma burku un apelsīniem," viņš apraksta attieksmi pret sevi dzimtenē.

Krievs no Sanktpēterburgas: man pirmajam jāiet karot par Ukrainu
Foto: Privātais arhīvs

Atpakaļceļa uz Krieviju pagaidām viņam nav. Tur sagaida apsūdzības dzimtenes nodevībā, spiegošanā un citos noziegumos. "Gadi 50 man tur draud. Nē, nebraukšu vairs. Patiesībā arī negribu. Nesaku, ka tur viss ir tik slikti, te arī ir slikti, bet negribu," skaidro karotājs.

Stāsti, ka Krievija attīstās, ir blēņas. Attīstās "Gazprom" un Putins Piķers

Piķers skaidro, ka viņu neapmierina esošā situācija ar dabas resursiem bagātajā Krievijā, kur tauta ir nabadzīga, kamēr vara peldas greznībā. "Stāsti, ka Krievija attīstās, ir blēņas. Attīstās "Gazprom" un Putins," viņš uzskata.

"Es strādāju šajā sfērā, es zinu visu par Krievijas varu – viņu villas, jahtas, cik tas maksā," stāsta vīrietis, kurš Krievijā strādājis uzņēmumā, kas nodarbojas ar augstu amatpersonu ekskluzīvo īpašumu apsaimniekošanu. Piķers pasvītro, ka Kremlis asi kritizē Rietumus un tur notiekošo, kamēr pašā Krievijā trūkst elementāru slimnīcu.

Krievs no Sanktpēterburgas: man pirmajam jāiet karot par Ukrainu
Foto: Privātais arhīvs

"Paskatieties, kur dzīvo Krievijas varas elites bērni, sākot no prezidenta un beidzot ar kādas 50 000 cilvēku pilsētiņas mēru. Tā ir ASV, Anglija vai Eiropa. Ja manas valsts prezidents teic, ka mums jābūt patriotiem, tad lai rāda piemēru. Atved savus bērnus uz Krieviju, lai viņi te mācās, dzīvo, iegulda visu savu naudu Krievijā un tad runā, ka esi patriots," pamato brīvprātīgais.

Krievijas vēršanos pret kaimiņvalstīm Piķers skaidro ar varas vēlmi novērst ļaužu domas no tā, ka ar naftu un gāzi bagātā valstī viņi dzīvo tik slikti, ka nav pieejama kvalitatīva veselības aprūpe un izglītība. Tad vara norāda, cik slikti dzīvo gruzīni vai ukraiņi.

"Bet vēl sliktāk ir Krievijā," viņš uzskata. Tiklīdz Krievijas roka atslābst, tā visas valstis kā tauriņi izlido no sakļautajām plaukstām, lai mēģinātu iet savu ceļu, viņš salīdzina. "Krievija nedod iespēju pamēģināt, bet žņaudz," secina Vova. Svarīgi ir tas, ka Ukraina pati izvēlas savu ceļu, neatkarīgi no tā, vai tas beigās izrādīsies tai labāks vai sliktāks par esošo.

Paskatieties, kur dzīvo Krievijas varas elites bērni, sākot no prezidenta un beidzot ar kādas 50 000 cilvēku pilsētiņas mēru Piķers

Krievijas prezidenta Vladimira Putina varu kaujinieks salīdzina ar padomju režīmu, kas Krievijā joprojām tiekot atzinīgi uzņemts.

"Visā, kas attiecas uz Krievijas valdības agresiju, esmu gatavs palīdzēt jebkurai valstij. Esmu gatavs dot kādu pilīti cīņā pret padomju varu, pret Putina VDK varu. Notiks kaut kas Baltkrievijā, braukšu uz Baltkrieviju, būs Igaunijā – braukšu uz Igauniju," viņš apliecina. "Palīdzēšu, kamēr vien ir veselība un iespējas," tā Vladimirs.

Doņeckas lidosta un Piski ciems

Piķers Ukrainā nokļuva artilērijas vienībā un karoja pie Doņeckas lidostas. No Piski ciema, kas atrodas lidostas skrejceļa galā, viņš ar cīņubiedriem sniedza artilērijas atbalstu "kiborgiem", kas mēnešiem ilgi atradās lidostas terminālī, kā arī sedza viņu ievainoto evakuāciju un atkāpšanos pērnā gada sākumā.

Pēc tam atradās pozīcijās Opitnes ciematā un Butivkas ogļraktuvēs, kas smago kauju dēļ tiek dēvētas par "mini lidostu". Pērnā gada jūlijā Piķers guvis ievainojumu un nokļuvis slimnīcā. Ierindā atgriezies kopš oktobra beigām.

Bijušais pēterburdznieks frontē strādājis ar 82 mm un 120 mm mīnmetējiem, automātisko mīnmetēju "Vasilek", kā arī prettanku lielgabalu MT12 "Rapira" (video). Kaujās pie Doņeckas lidostas 2015. gadā Piķera vienības prettanku lielgabala tuvumā sprādzis pretinieka raidīts šāviņš, kā rezultātā ierocis sabojāts.

Krievs no Sanktpēterburgas: man pirmajam jāiet karot par Ukrainu
Foto: Privātais arhīvs

Karā piedzīvoti arī jautri brīži, neslēpj jaunais karotājs. Tā Opitnē karavīri priecājušies, ja pretinieka artilērijas šāviņi trāpījuši blakus esošajos zivju dīķos. Visi tad skrējuši vākt ūdens virspusē uzpeldējušos zemūdens dzīļu iemītniekus. "Vakarā virs pozīcijām izplatījās ceptu zivju aromāts," apraksta Piķers.

Krievs no Sanktpēterburgas: man pirmajam jāiet karot par Ukrainu
Foto: DELFI

Par Piķera aizraušanos ar artilēriju liecina tetovējums. Uz viņa rokas apakšdelma uztetovēts skats caur "Rapira" optisko tēmekli, kas fotografēts Piski ciemā, viņš stāsta. Iepriekšējas militāras pieredzes Vovam nav. Tāpat viņš neesot darbojies nekādās politiskās partijās vai organizācijās.

Krievs no Sanktpēterburgas: man pirmajam jāiet karot par Ukrainu
Foto: Privātais arhīvs

32 gadus vecais brīvprātīgais, kurš esot ieguvis divas augstākās izglītības, vēlas saņemt Ukrainas pilsonību. Taču viņam Ukrainā nav radinieku un viņš neatbilst nevienam no standarta gadījumiem, kuros pienāktos pavalstniecība.

Atliek cerēt uz likuma pantu, kas paredz pilsonības piešķiršanu personām, kurās ir ieinteresēta Ukraina. Neviens jurists un deputāts viņam neesot spējis izskaidrot, kā šis punkts interpretējams.

19. martā Kijevā Krievijas pilsonis saņems medaļu par Doņeckas lidostas aizsardzību. Ar sievu, kuras dēļ Piķers ieradās Ukrainā, viņš nu ir šķīries, jo otrā puse nav spējusi sadzīvot ar to, ka vīrs visu laiku ir karā.

"Es nedaru neko, no kā man būtu jākaunas," Piķers atklāj, ko atbildējis savai mātei uz jautājumu par karošanu Ukrainā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Konflikts Ukrainā Krievija Lasāmgabali Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form