Viņš apgalvoja, ka vienas oficiālās valodas ieviešana daudznacionālajā Moldāvijā deviņdesmitajos gados bija galvenais iemesls Piedņestras un gagauzu konflikta, kas noveda pie valsts šķelšanās.
Stepaņuks sacīja, ka oficiālās valodas statuss atšķiras no valsts valodas statusa, tādēļ krievu valoda neizstumšot moldāvu valodu.
Lielākā daļa no četriem miljoniem Moldovas iedzīvotāju, kas ir nabadzīgākā valsts Eiropā, runā moldāvu valodā, kas ir tāda pati kā rumāņu valoda. Krievu valodā runā tikai mazajā separātiskajā Piedņestras reģionā, kas no pārējās Moldovas atdalījās 1990.gadā un 1992.gadā izcīnīja īsu, bet asiņainu karu.
Opozicionārā Kristīgi demokrātiskā tautas partija (CDPP) janvāra vidū uz mēnesi tika aizliegta par nesankcionētiem pretkrieviskiem protestiem, kuros tā Moldovas galvaspilsētas ielās bija sapulcinājusi tūkstošiem cilvēku, protestējot pret Komunistu partijas centieniem virzīt valsti dziļāk Krievijas ietekmes sfērā.
Lai arī daudzi cilvēki, it īpaši jaunatne, saskata spožāku nākotni, kad Moldova ir saistīta ar Eiropu, daudzi ir nobažījušies par nabadzību, kuras dēļ pagājušajās vēlēšanās pie varas atkārtoti nonāca komunisti, par kuriem nobalsoja lielākā daļa valsts iedzīvotāju, protestējot pret iestrēgušajām reformām.
Apmēram 80 procenti Moldāvijas iedzīvotāju dzīvo no mazāk nekā viena dolāra (0,64 lati) dienā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
