Ukrainas kaujas delfīni turpmāk kalpos Krievijas kara flotei – Krievijas anektētās Krimas pussalas pilsētā Sevastopolē esošais delfīnu apmācīšanas centrs ir gatavs sākt strādāt pēc jaunas programmas Krievijas interesēs, vēsta aģentūra "RIA Novosti".
Līdz šim kaujas delfīni un roņi Krimā trenēti pēc padomju laika programmām un Ukrainas interesēs, bet pēc Krimas aneksijas Sevastopoles okeanārijs ar visiem dzīvniekiem pāriet Krievijas īpašumā, norāda "RIA Novosti". Ukraina kaujas delfīnu apmācību, kas tika pārtraukta pēc PSRS sabrukuma, atsāka 2012. gadā.
"Okeanārija inženieri izstrādā jaunas ierīces jaunām programmām, lai vēl efektīvāk zem ūdens izmantotu delfīnus," aģentūrai atklāja okeanārija darbinieks, kurš vēlējās palikt anonīms. Viņš norāda, ka delfīnus un roņus izmantos nogrimušu priekšmetu un kaujas tehnikas meklēšanai, kā arī zemūdens nirēju atklāšanai.
Izmantotais dzīvnieku kaujas ekipējums ir stipri novecojis, viņš norāda. Speciālisti strādā pie iekārtām, kas delfīnam piestiprināta sonāra datus pārraida uz monitoru, bet Ukrainai nav pietikuši līdzekļi visu jauninājumu ieviešanai, skaidro avots, izsakot cerību, ka Krievijas flote neliegs līdzekļus delfīnu sagatavošanai.
Sevastopolē, Melnās jūras piekrastē delfīnu apmācīšanas programma darbojās kopš 1973. gada. Tomēr pēc PSRS sabrukuma delfīnus sāka izmantot ārstnieciskām programmām. 2012. gadā kaujas delfīnu apmācības programmu nolemts atjaunot.
Pasaulē ir tikai divi kaujas delfīnu sagatavošanas centri - Sevastopolē un Sandjego, ASV. Apmācītos dzīvniekus militāristi var izmantot dažādiem mērķiem. Delfīni ar piestiprinātām sprāgstvielām var uzbrukt kuģiem. Tie var uzbrukt pretinieka akvalangistiem - šim nolūkam pie dzīvnieka galvas piestiprina šaujamieroci vai nazi. Ar dzīvnieku palīdzību var meklēt mīnas jūras dibenā.
ASV delfīni kalpo kara flotei jau 50 gadu. Delfīni izmantoti militārajā operācijā Irākā, kad tie meklēja mīnas Umm Kasras ostas ūdeņos. Padomju Savienībā kaujas uzdevumiem trenēja arī roņus, jūras lauvas un zobenvaļus.
Vēstīts, ka Krievija ir okupējusi un anektējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Maskava ir paziņojusi, ka aizstāv krievvalodīgos un patur tiesības savus tautiešus aizsargāt arī citos Ukrainas reģionos.
Pēc 16. martā Krimā notikušā starptautiski neatzītā referenduma, kurā 97% balsotāju izteikuši vēlmi pievienoties Krievijai, 18. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja līgumu par pussalas uzņemšanu Krievijas Federācijas sastāvā.
Kremļa interneta vietnē publicēts paziņojums, ka Krima ir uzņemta Krievijas sastāvā. Līdz 2015. gada 1. janvārim Krimā noteikts pārejas periods, kurā pussalā tiks integrēta Krievijas ekonomiskajā, finanšu, kredītu un tiesiskajā sistēmā. Krievijas likumi un citi normatīvie akti Krimā un Sevastopolē darbojas no dokumenta parakstīšanas dienas - 18. marta, teikts paziņojumā.
Kijeva un ASV un Eiropas Savienība (ES) referendumu, kurš noticis pārkāpjot Ukrainas un starptautiskos likumus, kā arī Krievijas militārās intervences apstākļos, neatzīst. Ukrainas amatpersonas norāda, ka referenduma rezultāti un tā augstā aktivitāte (piedalījušies 83% Krimas iedzīvotāju) ir falsificēti.
Krimas pussala Krievijas spēku kontrolē atrodas jau no februāra beigām. Svarīgākos objektus un Ukrainas armijas bāzes ir ieņēmušas vai ielenkušas bruņotas vienības, kuras plaši uzskata par Krievijas karaspēku, lai gan Krievija savu spēku klātbūtni ārpus bāzēm Krimā noliedza.
