Igaunijas ārlietu ministre Marina Kaljuranda Krievijas tiesas lēmumu aizliegt Krimas tatāru tautas pārstāvniecības institūciju Medžlisu nodēvējusi par smagu cilvēktiesību pārkāpumu.
"Uzskatu tā dēvētās Krimas augstākās tiesas lēmumu pasludināt Krimas tatāru pārstāvniecības institūciju Medžlisu par ekstrēmistisku organizāciju un aizliegt tā darbību par smagu cilvēktiesību pārkāpumu, ko pastrādājusi Krievija," Kaljurandas teikto citē ministres preses dienests.
Igaunijas ārlietu ministre uzsvērusi, ka viņa ir ļoti nobažījusies par to, ka Krimas tatāri pēc Krievijas veiktās Krimas nelikumīgās aneksijas ir neaizsargātā stāvoklī.
"Mēs ar starptautisko sabiedrību aicinām aicinām Krieviju cienīt pamatiedzīvotāju tiesības un izpildīt saistības cilvēktiesību ievērošanā," piebildusi Kaljuranda.
Jau vēstīts, ka Krievijas Federācijas starptautiski neatzītā subjekta Krimas republikas Augstākā tiesa otrdien atzina Krimas tatāru pārstāvniecības institūciju Medžlisu par ekstrēmistisku organizāciju un nolēma aizliegt tā darbību Krievijas teritorijā.
"Atzīt sabiedrisko apvienību Krimas tatāru tautas Medžlisu par ekstrēmistisku organizāciju un aizliegt tā darbību," sacīts tiesas spriedumā, līdz ar to apmierinot Krimas republikas prokurores Natālijas Poklonskas prasību.
Pēc tā pasludināšanas Medžlisa priekšsēdētāja vietnieks Narimans Dželals pie tiesas ēkas Simferopolē žurnālistiem teica, ka spriedums tiks pārsūdzēts, un nepieciešamības gadījumā Medžlisa pārstāvji vērsīsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Medžlisa priekšsēdētājs Refats Čubarovs, kuram ir aizliegts iebraukt Krievijā, devis rīkojumu Medžlisam Krievijas okupētajā Krimā strādāt "ārkārtas režīmā", kā arī pārcelt Medžlisa galveno biroju no Simferopoles (Krimas tatāru nosaukums - Akmesdžita) uz Kijevu.
Jau ziņots, ka Krimas republikas prokurore Natālija Poklonska 13.aprīlī apturēja Medžlisa darbību, pamatojot savu lēmumu ar Krievijas likumu "Par pretdarbību ekstrēmistiskai darbībai".
Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu 2014.gada martā, izraisot plašu nosodījumu un Rietumvalstu sankciju noteikšanu pret Krieviju.
Krimas tatāri savulaik bija Krimas hanistes pamatiedzīvotāji, taču 18.gadsimtā Krimu anektēja Krievija un piespieda lielu daļu Krimas tatāru pārcelties uz Turciju. 1944.gada 18.maijā aptuveni 200 tūkstošus Krimas tatāru lopu vagonos izsūtīja uz Kazahstānu un Uzbekistānu, jo toreizējais padomju diktators Josifs Staļins visus Krimas tatārus pasludināja par tautas ienaidniekiem, apsūdzot viņus sadarbībā ar nacistiskās Vācijas okupācijas varu.
Krimas tatārus oficiāli reabilitēja 1967.gadā, taču viņiem atļāva atgriezties Krimā tikai 1989.gadā.
Apvienoto Nāciju Organizācija un ASV ir nosodījušas Krimas tatāru tiesību pārkāpumus kopš Krievijas veiktās Krimas aneksijas.
Krimas tatāri ir apmēram 12% no pussalas iedzīvotājiem.
Medžlisa priekšsēdētājam Refatam Čubarovam, kurš ir arī bijušais Latvijas atmodas aktīvists, ir aizliegts iebraukt Krievijā, un līdz ar to viņš nevar ierasties Krimā. Medžlisa sēdes notiek Ukrainā.
