Foto: AFP/Scanpix/LETA

ASV īpašu imigrācijas atļauju piešķīrušas bijušajam Siņdzjanas ieslodzītajam, kura liecības var kļūt par būtisku pierādījumu Ķīnas praksei ar varu no dažādām reģiona valstīm ievest un ieslodzīt uigurus un citus Ķīnas minoritāšu pārstāvjus.

Bijušais ieslodzītais Ovalbeks Turdakuns ir bēglis, kurš gadu pavadījis ieslodzījumā Ķīnas koncentrācijas nometnē Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā. Viņš ir viens no vairākiem miljoniem, kuri līdz šim tur bijuši vai atrodas joprojām. Savu pieredzi viņš ir pastāstījis Lielbritānijas laikrakstam "The Guardian".

Turdakunu, kurš pēc tautības ir kirgīzs un pēc reliģiskās piederības — kristietis, apcietināja 2018. gada februārī. Viņu apsūdzēja par uzturēšanos Kirgizstānā pēc vīzas termiņa beigām. Taču pratināšanas laikā Ķīnas varas iestādes tamlīdzīgus jautājumus neprasīja. Turdakunu pratināja par viņa reliģisko piederību un sievu, kura ir "kirgīzu ārzemniece", viņš atstāstījis "The Guardian".

Turdakuns, tāpat kā citi koncentrācijas nometnes bijušie ieslodzītie, apgalvo, ka viņu apcietināja bez taisnīga tiesas sprieduma un regulāri spīdzināja tā saucamajos "tīģera krēslos" – metāla krēslos, kuri paredzēti ieslodzīto turēšanai neērtās pozās. Vienā gadījumā viņu ievietoja telpā ar spilgtu gaismu, piesēja pie šāda krēsla un izprašņāja. Citās – viņu pie tāda pieķēdēja viņa plaukstas, kājas un rokas un atstāja nekustīgi sēžam vismaz dienu.

Ik rītu desmit mēnešu garumā, lai saņemtu brokastis, viņam un kameras biedriem nācās dziedāt Ķīnas komunistiskās partijas slavinošas dziesmas. Kamerās aizliedza runāt vienam ar otru, kā arī diendienā vajadzēja skatīties Pekinas veidotos propagandas videomateriālus. Turklāt neviena ieslodzīto kustība nav bijusi iespējama bez apsargu uzraudzības.

Ieslodzījumā cita starpā viņam dota kāda injekcija, sakot, ka tā ir vakcīna pret saaukstēšanos. Pēc tās viņam un 23 citiem cietuma kameras biedriem sāpējušas ausis, pēdas un plaukstas, un no viņu ausīm sācis tecēt dzeltens šķidrums.

Ja ieslodzītie pārkāpuši kādus noteikumus, viņiem uzbļāva vai piemēroja fiziskus sodus, piemēram, sēdēt tupus uz pirkstgaliem. Ja kāds zaudēja līdzsvaru, viņu sita, Turdakuns atstāsta notikušo.

Lai gan ticis atbrīvots tā paša gada decembrī, viņam piemēroja mājas arestu un lika strādāt bez atalgojuma, kā arī visu nākamo gadu novēroja katru soli. Baidoties par savu nākotni, 2019. gadā kopā ar ģimeni viņš devies uz sievas dzimto Kirgizstānu. Taču arī tur viņš nejuties drošībā, jo Ķīna regulāri pieprasījusi viņu atgriezties.

Pēc diviem gadiem nodzīvojot relatīvā mierā Kirgizstānā, Turdakunam un viņa ģimenei draudējusi deportācija uz Ķīnu, jo Kirgizstānas varas iestādes bija atteikušās pagarināt viņa vīzu. Viņš apzinājies, ka tur viņam pavisam noteikti draudētu tālākās represijas.

Absolūtais vairums Siņdzjanā ieslodzīto ir islāmticīgie uiguri, taču Turdakuna stāsts ir kārtējā liecība, ka Ķīnas valdība vēršas pret visiem, kuru nav ķīnieši.

Starptautiskie cilvēktiesību aizstāvji ir iesnieguši apsūdzību Starptautiskajā krimināltiesā (ICC), un uzskata, ka Turdakuna pieredze sniedz nepieciešamos pierādījumus, ka etniskās minoritātes tiek represētas. Turdakuna gadījums ir īpašs, jo tas, iespējams, ir pirmais, kad bijušajam ieslodzītajam no Ķīnas represijām izdevies aizbēgt kopā ar visu ģimeni.

Neraugoties uz liecībām, visas apsūdzības par etnisko minoritāšu ieslodzīšanu un vardarbību Ķīna līdz šim ir noliegusi, raksta "The Guardian".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!