Oktobrī notikušajās prezidenta vēlēšanās viņa ieguva 45% vēlētāju balsu jeb gandrīz divreiz vairāk nekā viņas sīvākais konkurents.
Kirhnere prezidenta zvērestu deva Kongresa abu palātu deputātu un 160 ārvalstu delegāciju klātbūtnē.
Savā pirmajā uzrunā kā prezidente Kirhnere solīja cīnīties pret nabadzību, kā arī norādīja uz Argentīnas suverenitāti pār Malvinu salām, kā Argentīna dēvē Folklendu salas.
Kristīna Kirhnere paziņojusi, ka viņa turpinās sava vīra ekonomisko politiku, kas palīdzēja Argentīnai atgūties no dziļas ekonomiskās, sociālās un institucionālās krīzes, kas miljoniem cilvēku iegrūda nabadzībā.
Vairākums kabineta ministru saglabā savus amatus, izņemot ekonomikas ministru, kura amatu saņēma 36 gadus vecais ekonomists ar pieredzi banku darbā Martins Lusto.
Kirhneres uzdevums būs tikt galā ar augsto inflāciju un zemo ārvalstu investīciju līmeni, kas apdraud ekonomisko atveseļošanos, ko viņas vīrs vadīja pēc 2001.gada kraha, kas noveda pie vēsturiskās nespējas nomaksāt ārējos parādus un peso devalvācijas.
Solījumam turpināt iepriekšējo politiku bija svarīga nozīme viņas panākumos vēlēšanās, taču speciālisti norāda, ka viņai būs jāizdara vairākas izšķirošas korekcijas viņas vīra kopumā populārajā politikā.
Nestora Kirhnera prezidentūras laikā Argentīnā bija vērojams gandrīz 50% ekonomiskais pieaugums un bezdarbs samazinājās par pusi, tomēr atlabšanu uzskata par trauslu.
Analītiķi saka, ka jaunās prezidentes galvenais izaicinājums būs ekonomikas vadīšana, kaut gan viņa būs spiesta arī rast risinājumu aizvien pieaugošajai noziedzībai.
Kirhnere sāka savu politisko karjeru kā provinces deputāte 1989.gadā un vēlāk kļuva par valsts parlamenta locekli, gūstot ievērību ar savām vārdu kaujām ar toreizējo prezidentu Karlosu Menemu.
Kopš 2005.gada viņa bija senatore no Buenosairesas provinces, kur dzīvo 40% Argentīnas elektorāta. Viņas, tāpat kā viņas vīra, kreisā centra politiku raksturo kā peronistisku, kas ir miglaini definēta politiskā filozofija, kura nosaukta bijušā prezidenta Huana Domingo Perona vārdā.
Jauno prezidenti salīdzina arī ar populāro "Evitu" - Perona otro sievu, kurai bija milzīga ietekme uz viņas vīra valdību četrdesmitajos un piecdesmitajos gados, kaut arī viņa nekad nav bijusi prezidente. Perona trešā sieva Isabela ieņēma prezidenta amatu pēc viņa nāves 1974.gadā, taču nekad netika ievēlēta šajā amatā.