Vairāki amerikāņu uzņēmēji un politiķi uzskata, ka Ņujorkas Fondu biržas (NYSE) priekšsēdētājs Ričards Graso pēdējo gadu laikā ir saņēmis pārmērīgi lielu atalgojumu, un tas, pēc viņu domām, var negatīvi ietekmēt Graso spēju vadīt biržu.
Augustā kļuva zināms, ka Graso laikā no 1999. līdz 2002.gadam saņēmis 140 miljonus ASV dolāru (80 miljonus latu), no kuriem liela daļa bijušas papildu atlīdzības līdzās darba algai.

Hjūstonas kompānijas "Apache" vadītājs Reimonds Planks paziņoja, ka iebilst pret tik dāsnām izmaksām biržas vadītājam, kura alga pēdējo astoņu gadu laikā vairāk nekā desmitkāršojusies. NYSE priekšsēdētāja darbs gadā ir lielākais piecu miljonu ASV dolāru vērts, uzskata Planks.

"Tik liels atalgojums neko labu neliecina par Ņujorkas biržas pārvaldi un misteru Graso. Fondu biržai, kurā tiek kotēts liels skaits kompāniju, ir īpaša atbildība būt tikpat nevainojamai kā Cēzara sievai," klāstīja uzņēmējs.

Biržas biedri un vadītāji ir paziņojuši, ka NYSE valde, piešķirot Graso atalgojuma paketi, nav piemērojusi tādus pašus uzraudzības standartus, kādi tiek prasīti biržā kotētām kompānijām. Divi biržas biedri Džeimss Rūtledžs un Džordžs Moriss nosūtījuši vēstuli ASV Vērtspapīru un biržu (SEC) komisijai, lūdzot iejaukties. Viņi arī pieprasījuši Graso atkāpšanos no amata.

Tikmēr pats Graso paziņojis, ka negrasās atkāpties pirms 2007.gada maija, kad beidzas viņa kontrakts.

Graso pārmērīgais atalgojums izpelnījies arī ASV kongresmeņu kritiku. Īpaši negatīvi to vērtē kongresmeņi, kas iesaistīti tādu korporatīvo skandālu izmeklēšanā kā "Enron" un "Worldcom" bankrots.

"[Šāds atalgojums] nelīdzinās samaksai par darbu. Šķiet, ka viņam [biržas vadītājam] pieder daļa no naudas glabātuves," sacīja senators Bairons Dorgans.

Graso atalgojums ir pieaudzis no 2,2 miljoniem ASV dolāru 1995.gadā, kad viņš kļuva par biržas priekšsēdi, līdz 25,5 miljoniem 2001. gadā. Tādējādi viņš kopumā saņēmis 188 miljonu ASV dolāru lielu atlīdzību. Otrdien Graso piekrita atteikties no 48 miljoniem no šīs summas.

Graso saņemtā atlīdzība daudzkārt pārsniedz citu regulējošo institūciju vadītāju algu. Piemēram, Viljams Donaldsons, kurš vadīja Ņujorkas biržu no 1990. līdz 1995.gadam, patlaban būdams SEC vadītāja amatā saņem 142 tūkstošus ASV dolāru. Kā NYSE vadītājs 1992.gadā viņš saņēmis 1,65 miljonus ASV dolāru, liecina biržas dokumenti.

Sabiedrībai kļuva pieejami dati par Graso algu tikai šā gada augustā, kad šādu informāciju sniedza NYSE, atbildot uz SEC pieprasījumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit