Līdzīgs liktenis šogad draud vēl četriem miljoniem cilvēku, kuri finanšu krīzes izraisīto seku dēļ arī varētu nonākt nabadzības postā, teikts abu organizāciju kopīgajā ziņojumā par šīs problēmas izskaušanu Manilā.
Bez iepriekš minētajiem datiem vēl aptuveni 900 miljoni cilvēku Āzijā spiesti dzīvot galējā nabadzībā, kas parasti nozīmē, ka cilvēks iztiek ar mazāk nekā 1,25 dolāriem (64 santīmiem) dienā.
Lai gan pēdējo gadu laikā Āzijā reģistrēti ievērojami panākumi nabadzības izskaušanā, "progresu grauj ekonomikas krīze", norāda ADB viceprezidente Urzula Šēfere-Preisa.
Savukārt ANO ģenerālsekretāra vietniece Noelīna Heizere uzsver, ka eksporta un tūrisma nozares Āzijā krīzes dēļ joprojām ir spiestas samazināt darbavietu skaitu. Turklāt Āzijas nabadzīgāko iedzīvotāju likstas vēl vairāk pastiprinājis ārvalstu un palīdzības finansējuma samazinājums, viņa piebilst.
Ziņojumā arī noskaidrots, ka vissmagāk krīze skārusi tieši sievietes, kuras bieži vien strādā pagaidu darbus.
Savukārt ANO ģenerālsekretāra palīgs Adžajs Čibers norāda, ka, neraugoties uz infrastruktūras uzlabojumiem, Dienvidaustrumāzijas reģionā vērojamas nopietnas sociālās problēmas. Pat Latīņamerikā un Austrumeiropā ir labāka "sociālā aizsardzība" nekā Āzijā, īpaši attiecībā uz pensijām un bezdarbnieku pabalstiem, piebilst amatpersona.
Čibers uzsver, ka tikai divi līdz trīs procenti iekšzemes kopprodukta tiek ieguldīti sociālajā aizsardzībā šajā reģionā, lai gan ideālā gadījumā finansējumam būtu jāsasniedz četrus līdz sešus procentus, lai nodrošinātu, ka turpmāk ekonomikas un dabas katastrofu dēļ nabadzībā nenonāku liels skaits Āzijas iedzīvotāju.