Jau ziņots, ka Lietuvas valdība gatavojas sadalīt gāzes kompāniju "Lietuvos Dujos", pildot ES enerģētikas direktīvu, kura nosaka, ka gāzes cauruļvadu un elektrotīklu bizness nedrīkst atrasties tajās pašās rokās, kur elektroenerģijas ražošana un gāzes piegāde.
"Gazprom" un Vācijas koncerns "E.ON Ruhrgas", kam pieder 76% Lietuvas gāzes kompānijas akciju, šos plānus kritizējuši, aicinot Lietuvu izmantot direktīvā paredzēto izņēmumu, taču Eiropas Komisija (EK) nesen atzina, ka šis izņēmums uz Lietuvu nav attiecināms.
Kā ziņots, Krievijas gāzes koncerna "Gazprom" valdes priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Golubevs pavēstījis, ka Latvijai un Igaunijai dabasgāzes cena samazināta par 15% ar nosacījumu, ka piegāžu apjoms 2011.gadā sasniegs 2007.gada līmeni. Arī Baltkrievijai 2011.gadā iepirkuma cena tiks pakāpeniski samazināta, 2012.gadā sasniedzot 15% samazinājumu no pašreizējā līmeņa.
Savukārt Lietuvai samazināt gāzes cenu neesot pamata.
Kā norādījis Kubiļus, ja noskaidrots, ka "Gazprom" attieksme pret Lietuvu gāzes cenu jautājumā ir saistīta ar minēto apstākli, tas būtu uzskatāms par ekonomisku šantāžu un "izlēcienu ne vien pret Lietuvu, bet pret visu ES".
"Šādi paziņojumi rada izbrīnu - ja tiešām apstiprināsies, ka tāda ir "Gazprom" oficiālā nostāja, tas būtu jāvērtē kā ekonomiskā šantāža pret Lietuvu," viņš sacījis, solot informēt par to EK. Pēc viņa teiktā, šādi soļi vienīgi mudinātu Lietuvu vēl apņēmīgāk īstenot ES direktīvu.
Kā atzinis gan Lietuvas premjers, gan enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks, par gāzes cenām Lietuvai nekādas sarunas nav notikušas, un šādas sarunas arī būtu visai dīvainas, jo Golubevam, kurš vienlaikus ir arī "Lietuvos dujos" valdes priekšsēdētājs, "nāktos tās risināt pašam ar sevi".
"Nevarētu teikt, ka "Lietuvos dujos" vienādā mērā pārstāv visus akcionārus, tā vairāk iestājas par "Gazprom" interesēm. Reālu sarunu arī nav bijis, tā ir vienpusējā kārtā noteikta cena," izteicies Sekmoks, kas nav noskaņots tik kategoriski kā Kubiļus. Viņš aicinājis nogaidīt līdz nākamā gada sākumam, kad kļūs skaidrs, cik par gāzi maksās gala patērētājs.
Tomēr arī viņš paudis viedokli, ka Golubevam nepatīk centieni īstenot ES Trešās enerģētikas paketes prasības, lai izskaustu monopolu šai nozarē.
Enerģētikas ministrs piebildis, ka Lietuva konsultēsies ar EK, kā efektīvāk īstenot trešās paketes prasības, kuras Lietuvai ir obligātas, bet Latvijai, Igaunijai un Somijai - nē, jo uz šīm valstīm attiecas ES direktīvas izņēmumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
