"Mēs sagaidām, ka labības raža būs 1999.-2000.gada līmenī un Ukrainā nav iemesla panikai. Ukrainai ir bijusi un būs maize," preses konferencē teica Kučma.
1999.gadā Ukraina ievāca 24,6 miljonus un 2000.gadā - 24,4 miljonus tonnu graudu.
Amatpersonas un analītiķi prognozē, ka slikto laika apstākļu dēļ šogad graudaugu raža būs no 25 līdz 30 miljoniem tonnu salīdzinājumā ar 38,8 miljoniem tonnu 2002.gadā.
Lauksaimniecības ministrs Sergijs Rižuks šā mēneša sākumā paaugstināja 2003.gada maļamo kviešu ražas prognozi līdz 4,5-4,7 miljoniem tonnu no valdības prognozētajiem trim miljoniem.
Pagājušajā gadā tika ievākti 11 miljoni tonnu maļamo kviešu un ievērojami palielinājās to eksports.
Šā mēneša sākumā Ukrainas parlaments pieņēma likumu, kas atļauj valdībai aizņemties vairāk nekā 100 miljonus dolāru (57,4 miljoni latu), lai finansētu labības iepirkumu un atbalstītu lauksaimniecības sektoru.
Valdība novirzīs 400 miljonus grivnu (42,8 miljoni latu) valsts rezervēm, lai iepirktu pašu audzēto labību, un vēl 360 miljonus grivnu, lai atbalstītu zemniekus, teica parlamenta budžeta komitejas priekšsēdētājs Petro Porošenko.
Stāvoklis ne tuvu nav izmisīgs, teica Kučma. "Ir skaidrs, ka cenu kāpumu izraisīja nevis produktu trūkums, bet gan uztraukums. Jūnijā pārdoto miltu, maizes un putraimu daudzums dažos reģionos pieauga par 4,6%," viņš teica, uzsverot, ka "īsts šo produktu deficīts nekad nav bijis un nebūs".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
