Iecere solidāri sadalīt bēgļus no Ziemeļāfrikas un arābu valstīm Eiropas Savienībā (ES) saskārusies ar pretestību. Ar lielāku atsaucību uzņemta cita Eiropas Komisijas ideja – iznīcināt cilvēku kontrabandistu kuģus pirms tajos sakāpuši bēgļi. Eksperti gan LTV raidījumam "de facto" norāda, ka militāra operāciju bēgļu plūsmu neapturēs.

"Mums ir rīcības plāns, kā jūs zināt, cīnīties pret imigrantu kontrabandistiem. Tas ietver vairāk nekā tikai viņu kuģu iznīcināšanu. Mēs izsekosim kontrabandistu maršrutu no sākuma līdz beigām. Tāpēc mums ir nepieciešams stiprināt mūsu sadarbību ar valstīm no kurienes imigranti nāk un kurām dodas cauri," šonedēļ preses konferencē sacīja ES migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisārs Dimitris Avramopuls.

Taču jāņem vērā, ka cilvēku kontrabandistiem Lībijā ir simtiem miljonu eiro vērts bizness, kur, iespējams, iesaistīti arī tie, ar kuriem Eiropa cer vest pārrunas par šo tīklu sagraušanu.

Domnīcas "Carnegie Europe" viespētnieks Marks Pierini paredz, ka militāra operācija nozīmēs došanos uz nelielām ostām, no kurām laivas dodas jūrā. "Ar pienācīgu aprīkojumu naktī jūs tur atradīsiet un iznīcināsiet vienu, divas, piecas, desmit laivas. Un kas notiks divas stundas vēlāk? No blakus esošās garāžas viņi paņems piepūšamo laivu, piepūtīs to un dosies jūrā. Tas ir absurdi. Tas nodrošinās labus skatus televīzijai, bet tas nav risinājums," uzskata pētnieks.

Tāpat, lai sāktu šādu operāciju, ir jāsaņem ANO mandāts, kura iegūšanu speciālisti apšauba.

Izmisums, ar ko nabadzības un kara dēļ saskaras bēgļi, ir spēcīgs dzinulis, tādēļ, lai ko Eiropa darītu, imigranti turpinās ierasties, par spīti vairākiem tūkstošiem eiro, ko bēgļiem maksā ceļš uz drošību Eiropā, "de facto" norāda aptaujātie eksperti.

"Sīriešu gadījumā – viņi tam iztērē visus savus mūža iekrājumus. Imigranti no Āfrikas valstīm, kas atrodas lejpus Sahāras tuksneša – tas ko viņi dara – ģimenes, cilts vai ciemats samet naudu kopā, lai aizsūtītu vienu vai divus cilvēkus, kam - viņi cer -, varētu tas izdoties, un ar to naudu, ko viņi sūtīs atpakaļ, viņš varēs pabarot palicējus," skaidro Pierini.

Tomēr sabiedrībā valda ļoti pretrunīgi viedokļi par bēgļu uzņemšanu. "Kāpēc gan šos patvēruma meklētājus nesūtīt atpakaļ uz mājām?" izskan jautājumi.

Briselē bāzētās domnīcas "CEPS" vecākais pētnieks Serdžio Karrera uzver, ka runa ir par cilvēkiem, kam ir tiesības pieprasīt starptautisko aizsardzību, jo viņi bēg no kara un vajāšanas.

Viņu papildina migrācijas lietu speciāliste Konstanca Hermanina, uzsverot, ka cilvēku sūtīšana atpakaļ no juridiskā viedokļa nav pieļaujama: "Tas būtu tāpat kā teikt, ka ebrejs, kas 1937.gadā bēg no nacistiskā režīma Eiropā un kas dodas uz Amerikas Savienotajām valstīm – lai viņš dodas atpakaļ no kurienes nācis. Mēs tā nedarām!"

Eksperti aicina apzināties – Eiropas etniskais sastāvs mainās, un iemesls tam daļēji ir arī paši eiropieši – kuru dzimstība ir neliela, un tuvākajā laikā tas Eiropu novedīs pie darba roku trūkuma.

Taču sabiedrības uztraukumam iemesls ir kaut vai neticība integrācijas politikai – ja jau, piemēram, Latvijas gadījumā nav izdevies integrēt dažus padomju laikā atbraukušos, tad ar šiem bēgļiem būs vēl grūtāk.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!