Kurdu separātistu kaujinieki apturējuši operācijas Turcijā  (1)

Ankara un tās Rietumu sabiedrotie Turcijas PKK grupējumu atzinuši par teroristisku organizāciju. Grupējums kopš 1984. gada ir nogalinājis vairākus desmitus tūkstošus cilvēku. Ankara arī cenšas padzīt vienu no galvenajām opozīcijas partijām, kas atbalsta kurdu separātistu mērķus.

Pirmdienas zemestrīce ir mainījusi politisko situāciju. Tajā šobrīd bojā gājuši vairāk nekā 21 000 cilvēku, no kuriem vairāk nekā 18 000 no šī skaita tieši Turcijā. Zemestrīce skāra multietnisku reģionu, kurā par varu cīnās Turcijas valdība un PKK.

"Vairāki tūkstoši mūsu cilvēku ir zem gruvešiem. Mēs aicinām visas savas vienības, kas iesaistītas militārās operācijās, pārtraukt darbības Turcijā. Esam nolēmuši neveikt nevienu operāciju, kamēr Turcijas valdība pirmā neuzbruks," ar PKK saistītai ziņu aģentūrai apgalvojis viens no grupējuma līderiem Cemils Bajiks.

Bajiks aicināja koncentrēties uz glābšanas darbiem nevis turpināt karu. Viņš teica, ka pauze ilgs līdz tautas sāpes netiks atvieglotas un brūces nebūs sadziedētas. "Protams, mūsu lēmumu ietekmēs arī Turcijas valdības attieksme," viņš piebilst.

Turcijas amatpersonas nav sniegušas atbildi Bajika paziņojumam.

Turcija ir uzsākusi zema līmeņa karu pret kurdiem Irākas ziemeļos, kā arī pret atsevišķu kurdu grupējumu Sīrijā, ko Ankara uzskata par vietējo PKK filiāli. Vašingtona ir paļāvusies uz šo grupējumu, lai cīnītos pret "Islāma Valsts" ("Daesh") džihādistiem.

Lielākā daļa valsts iestāžu ir apturējušas militārās operācijas, lai koncentrētos uz zemestrīces seku novēršanu.

PKK uzbrukumi sasniedza augstāko vardarbības punktu no 2015. līdz 2016. gadam, pēc izjukušām miera sarunām ar Ankaru. Grupējuma dibinātājs Abdullams Edžalanams atrodas cietumā kopš 1999. gada, kad Turcijas izlūkdienests viņu arestēja Kenijas galvaspilsētā Nairobi.