Foto: Kadrs no video

Eiropas Parlamenta (EP) plenārsēžu zālē Briselē trešdienas vakarā Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja amata vadošie kandidāti debatēja par Eiropas Savienības būtiskākajiem jautājumiem.

Debates vadīja televīzijas žurnālisti Emīlija Trana Ngujena no Francijas un Markuss Preiss no Vācijas, bet Anastīna Heikile no Somijas uzraudzīja jautājumus sociālajos medijos. Kandidāti debatēs atklāja, kādu viņi redz Eiropu un kāds eiropietim no vienotās savienības ir labums, kādas ir Eiropas vērtības un kā tās ietekmē ES starptautiskās attiecības, kā arī runāja par vides jautājumiem.

Šīs ir vienīgās debates, kurās piedalās visi seši Eiropas partiju izvirzītie EK priekšsēdētāja amata kandidāti (attēlā zemāk, sākot no labās augšējās rindas):

1. Niko Kijē, Eiropas Kreiso spēku partija

2. Ska Kellere, Eiropas Zaļo partija

3. Jans Zahradils, Eiropas Konservatīvo un reformistu alianse

4. Margrēte Vestagere, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība

5. Manfrēds Vēbers, Eiropas Tautas partija

6. Franss Timmermanss, Eiropas Sociālistu partija

Foto: AP/AFP/EPA/Scanpix/LETA

Debatētāji varēja brīvi izvēlēties debašu valodu, raksta "Politico". Debates tiešraidē tika tulkotas visās 23 oficiālajās Eiropas Savienības valstu valodās (valoda jāizvēlas iestatījumos zem video loga):

Par vadošo kandidātu tiek uzskatīts Vēbers, kura pārstāvētā Eiropas Tautas partija (EPP) atrodas pirmajās vietās sabiedriskās domas aptaujās.

Debatēs, kas norisinājās EP plenārsēžu zālē Briselē, Vēbers izklāstīja savu nostāju, balstoties uz Eiropas Savienības (ES) solidaritāti un atbildības principu, norādot, ka ES jārisina problēmas, tostarp jauniešu bezdarbs un migrācijas jautājumi, un jāpanāk kompromiss tādās jomās kā tirdzniecība un klimata izmaiņas, lai visi būtu vienoti.

Tomēr Vēbers izpelnījās kritiku no Timmermansa, kurš tiek uzskatīts par viņa galveno konkurentu, un Kelleres jautājumā par vides aizsardzību. "Es ticu inovācijām, nevis sodam," sacīja Vēbers, apgalvojot, ka ES būtu jākoncentrējas uz investēšanu videi draudzīgās tehnoloģijās, nevis jāievieš klimata nodokļi, kas var maksāt darbavietas.

Timmermanss paziņoja, ka viņam apnikusi atrunāšanās, ka ambicioza rīcība cīņā ar klimata izmaiņām kaitēs nabadzīgajiem. "Zināt kas patiešām sāpēs? Ja mēs neko nedarīsim," viņš uzsvēra. Sociāldemokrāti vēlas noteikt nodokli dīzeļdegvielai un piemērot oglekļa dioksīda nodokli uzņēmumiem, pret ko iebilst Vēbers. Kellere, kura plašāk zināma ar centieniem nepieļaut interneta gigantu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, savukārt pārmeta EPP regulāru balsošanu pret klimata pasākumiem.

Kandidātiem tika jautāts, kā viņi taisnīgi piemēros nodokli korporācijām, uz ko Vestagere atbildēja, aicinot ieviest digitālo nodokli un noteikt minimālo nodokli korporācijām. Gan Vēbers, gan Timmermanss atbalstīja Kelleres nostāju jautājumā par nodokli korporācijām. Kellere pārstāvētā Eiropas Liberāļu un demokrātu alianse (ALDE) var iegūt noteicošo vārdu gadījumā, ka EP vēlēšanās neviena no tradicionāli dominējošām partijām neiegūs pietiekami daudz balsu.

Zahradils, kurš pārstāv Eiropas Konservatīvo un reformistu aliansi (AECR), debatēs apgalvoja, ka atbilde uz ES problēmām ir "mazāk Eiropas".

Debatēs netika pārstāvēts populistu viedoklis, lai gan sabiedriskās domas aptaujas sola labus panākumus eiroskeptiskajiem spēkiem EP vēlēšanās. Timmermanss vainoja Eiropas lielākās politiskās grupas, ka tās nav spējušas novērst savu atbalstītāju pievēršanos nacionālistu vai pat ekstrēmistu partijām. "Tā ir mūsu vaina. Acīmredzot mēs nepārliecinājām viņus palikt ar mums. (..) Tagad viņi ir vīlušies," sacīja Timmermanss.

Gan viņš, gan Vestagere aicināja eiropiešus doties uz EP vēlēšanām un balsot. "Balsošana ir spēks. Ejiet balsot šajās vēlēšanās un iedvesmojiet cilvēkus sev apkārt iet balsot. Pretējā gadījumā to izmantos citi cilvēki," sacīja Vestagere.

Jau ziņots, ka no 22. līdz 24. maijam Latvijas vēlēšanu iecirkņos notiks iepriekšējā balsošana, kad vēlētājiem būs iespējams nobalsot jebkurā iecirknī. Savukārt Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienā 25. maijā katrs varēs balsot vienā noteiktā vēlēšanu iecirknī.

Citās Eiropas Savienības dalībvalstīs Eiropas vēlēšanas norisināsies no 23. līdz 26. maijam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!