Kurš kuru māna: kas noticis kopš Trampa–Kima samita
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Tieši pirms gada Ziemeļkoreja negaidīti mainīja savu ārpolitisko retoriku, paužot gatavību uzlabot attiecības ar ilggadējiem ienaidniekiem – Dienvidkoreju un ASV. Jau jūnijā daudziem par pārsteigumu Singapūrā notika samits, kurā ASV prezidents Donalds Tramps tikās ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu, kļūstot par pirmo Baltā nama saimnieku, kurš savas prezidentūras laikā ticies ar Phenjanā mītošo diktatoru no Kimu dinastijas.

Pēc vēsturiskās tikšanās, par spīti kritikai, ka nekādi praktiski panākumi tajā netika gūti, abas puses pauda optimismu par savstarpējo attiecību tālāko gaitu. Tomēr jau tagad tajās novērojami vairāki šķēršļi, apstiprinot iepriekš paustās šaubas, ka ASV–Ziemeļkorejas līderu samits tā arī nav nesis jaunas vēsmas abu valstu attiecībās.

Piedāvājam ieskatu ASV–Ziemeļkorejas attiecību galvenajās aktualitātēs kopš Singapūras samita jūnija sākumā.

Pārspīlēts optimisms pēc samita

12. jūnija samita deklarācijā, kuru parakstīja abu valstu līderi, ASV un Ziemeļkoreja apņēmās panākt ilgstošu un stabilu miera režīmu Korejas pussalā. Tāpat dokumentā teikts, ka Kims apņemas strādāt pie pilnīgas Korejas pussalas atbruņošanas no kodolieročiem jeb denuklearizācijas, savukārt Tramps – sniegt drošības garantijas Ziemeļkorejai.

Preses konferencē pēc Singapūras samita Tramps paziņoja, ka ASV vairs nerīkos militārās mācības kopā ar savu sabiedroto Dienvidkoreju. Tramps ASV–Dienvidkorejas militārās mācības pat nodēvēja par “provokatīvām”, ziņo portāls CNBC.

Šis prezidenta paziņojums izraisīja kritiku no mediju, kā arī analītiķu puses – viņi norādīja, ka Ziemeļkoreja vēl nav spērusi konkrētus soļus pretī denuklearizācijai, taču Tramps jau ir paziņojis, kā pārtrauks politiski un stratēģiski nozīmīgās militārās mācības ar Seulu.

Pirmie trauksmes signāli

Pēc Trampa–Kima samita abu valstu pārstāvji vairākkārt tikās, pārrunājot aktuālos jautājumus.

Jūlija sākumā uz Phenjanu devās ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, lai tiktos ar Kimu Jončolu – politiķi, kuru uzskata par Ziemeļkorejas vicelīderi. Pompeo tikšanos raksturoja kā pozitīvu un norādīja, ka vairākos jautājumos izdevies panākt progresu.

Savukārt Ziemeļkoreja pauda diametrāli pretēju viedokli par tikšanos. Phenjana ASV apsūdzēja “gangsteriem raksturīgu taktiku” izmantošanā, lai panāktu Ziemeļkorejas atteikšanos no kodolieročiem. Ziemeļkorejas izplatītajā paziņojumā teikts, ka ASV izdarījušas vienpusēju spiedienu uz Ziemeļkoreju, raksta BBC.

Šis bija viens no pirmajiem trauksmes signāliem, kas demonstrēja, ka ASV–Ziemeļkorejas attiecības nav tik labas un uzticības pilnas, kā to jūnijā demonstrēja abu valstu līderi.

Tramps pikts uz korejiešiem

Augusta beigās Tramps atcēla kārtējo Pompeo vizīti Ziemeļkorejā, kurā valsts sekretāram bija atkārtoti jātiekas ar komunisma citadeles pārstāvjiem. Mikroblogošanas vietnē “Twitter” Tramps izteicās, ka lēmums atcelt Pompeo vizīti saistīts ar nepietiekamo progresu, kāds panākts Korejas pussalas denuklearizācijas jautājumos.

Septembrī Pompeo vadīja Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes sēdi, kurā valstis apsprieda jautājumus, kas saistīti ar Ziemeļkoreju. Šajā sēdē viņš un vairāku citu valstu ārlietu ministri aicināja Drošības padomi atstāt spēkā ekonomiskās sankcijas pret Ziemeļkoreju līdz brīdim, kamēr tiek panākta pilnīga Korejas pussalas atbruņošana no kodolieročiem, teikts ANO oficiālajā mājaslapā.

Vien dažas dienas vēlāk Ziemeļkorejas ārlietu ministrs Ri Jonho savā uzrunā ANO Ģenerālajā asamblejā Ziemeļkorejas–ASV divpusējo sarunu iestrēgšanā vainoja Vašingtonas “piespiešanas pasākumus”. Viņš piebilda, ka bez uzticības Ziemeļkoreja neatbruņosies.

Oktobra vidū Donalds Tramps sniedza interviju “CBS News” raidījumā “60 minūtes”, abu valstu attiecības komentējot atturīgi un skaidrojot, ka nezina, vai Ziemeļkoreja patiešām īsteno denuklearizāciju, – ASV prezidents gan tūdaļ steidza piebilst, ka tik un tā uzticas Kimam, un teica, ka pat tad, ja autoritārajam despotam neuzticētos, viņš to publiski neatklātu.

Mazi pozitīvi solīši

Par spīti sarežģījumiem, šobrīd Vašingtonas–Phenjanas attiecības uzskatāmas par mierīgām salīdzinājumā ar situāciju 2017. gada izskaņā, kad abas puses intensīvi apmainījās ar draudiem un pārmetumiem, raisot bažas par militāra konflikta izcelšanos, ja saspīlējumu neizdosies atrisināt.

Neskatoties uz domstarpībām, Ziemeļkoreja ir izpildījusi vienu no jūnija samita deklarācijas punktiem – ASV tika atgrieztas Korejas karā kritušo amerikāņu karavīru mirstīgās atliekas. Šis solis izpelnījās atzinību no ASV valdības puses un tobrīd tika uzskatīts par labvēlības žestu, jo Korejas karā kritušo ASV karavīru mirstīgo atlieku atgūšana bija viens no mērķiem, kuru Vašingtona centās panākt jau vairākas desmitgades, vēsta BBC.

Vēl viens aspekts, kas, iespējams, norāda uz progresu ASV–Ziemeļkorejas attiecības, ir fakts, ka Phenjana jau vairākus mēnešus nav veikusi kodolieroču vai ballistisko raķešu izmēģinājumus. Šo faktu bieži uzsver arī Donalds Tramps, tādējādi cenšoties parādīt, ka viņš panācis uzlabojumus abu valstu attiecībās.

Eksperti norāda uz vēl vienu simbolisku zīmi – septembra sākumā Ziemeļkorejā notika militārā parāde par godu valsts pastāvēšanas 70. gadadienai. Atšķirībā no iepriekšējo gadu parādēm šoreiz netika izrādītas nedz tālas darbības, nedz ballistiskās raķetes, kuras ir spējīgas nest kodolgalviņas, vēsta “The New York Times”. Tās ir būtiskas izmaiņas valstī, kurā viens no centrālajiem elementiem vienmēr ir bijis pārliecības un spēka demonstrēšana.

Svarīgākais līguma punkts joprojām nav izpildīts

Kopš 12. jūnijā notikušā samita ASV–Ziemeļkorejas attiecībās piedzīvoti gan pozitīvi, gan neapmierinātību un šaubas veicinoši pavērsieni. Lai arī Ziemeļkorejas ārpolitika 2018. gadā kopumā kļuva “maigāka” un atvērtāka, valsts pārstāvji nav izvairījusies atgādināt, ka denuklearizācijas process var tikt atcelts.

Ziemeļkorejas ziņu aģentūras KCNA decembra vidū izplatītā paziņojumā teikts, ka sankciju režīms pret valsti var “uz mūžīgiem laikiem bloķēt ceļu uz Korejas pussalas denuklearizāciju”. Arī šis paziņojums atgādina, ka optimisms, kuru pēc samita pauda ASV un Ziemeļkorejas vadītāji, vēl neliecina, ka abām valstīm izdevies pārvarēt gadiem ilgās nesaskaņas.

Savukārt uzrunā šī gada 1. janvārī Kims Čenuns izteicās: “Ja ASV visas pasaules priekšā neturēs savu solījumu (...) un uzstās uz sankcijām un spiedienu pret mūsu republiku, mums var nebūt citas izvēles, kā domāt par jaunu veidu, kā aizstāvēt mūsu suverenitāti un intereses.” Tāpat šajā uzrunā Kims paziņoja, ka ir gatavs vēlreiz tikties ar Donaldu Trampu jebkurā brīdī, vēsta britu raidsabiedrība BBC.

Šo iemeslu dēļ grūti paredzēt, vai Ziemeļkoreja tuvāko gadu laikā veiks pilnīgu un pārbaudāmu Korejas pussalas atbruņošanu no kodolieročiem, pieliekot punktu naidīgumam un neuzticībai, kura vairākas desmitgades raksturojusi ASV–Ziemeļkorejas attiecības.

Source

www.DELFI.lv

Tags

ANO ASV Dienvidkoreja Donalds Tramps Kims Čenuns Lasāmgabali Singapūra Ziemeļkoreja
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form