Krievijas atomzemūdenes "Kursk" bojāejas iemeslus, visticamāk, nevienam neizdosies noskaidrot, uzskata ūdenslīdēju komandieris, kurš vadīja bojāgājušo jūrnieku mirstīgo atlieku meklēšanas operāciju Barenca jūrā.
"Skaidrs ir tikai viens - uz notikušo reaģēja munīcija. Pirmā nodalījuma vienkārši nav. Un arī no otrā pārāk daudz nav palicis pāri," intervijā, kas otrdien publicēta laikrakstā "Izvestija", sacīja ūdenslīdējs Anatolijs Hramovs.

Viņš arī sīkāk izklāstīja operācijas gaitu: "Sākumā mēs atradām Dmitrija Koļesņikova (lai viņam vieglas smiltis) zīmīti - mums tā ļoti palīdzēja, samazināja meklēšanas teritoriju, jo mēs iegājām nevis sestajā un septītajā nodalījumā, kā sākotnēji bija plānots, bet koncentrējām spēkus uz devīto. Izrādījās - ne velti, jo atradām vairāk nekā pusi no tiem, kas tur atradās".

Koļesņikova zīmītē bija teikts, ka devītajā nodalījumā atradušies 23 jūrnieki.

Uz jautājumu, kādēļ pēc 12 bojāgājušo izcelšanas darbi netika turpināti, Hramovs atbildēja: "Līguma termiņš tuvojās beigām, bet bez atlūzu demontāžas devītajā nodalījumā mēs nevarējām doties tālāk.. Atlūzu demontāžai būtu nepieciešamas vismaz trīs dienas, bet atbilstoši līgumam šajās trijās dienās mums jau bija jāstrādā citā nodalījumā. Mēs nevarējām lauzt līgumu, uz to mums nav tiesību."

Tādēļ ūdenslīdēji "devušies uz ceturto nodalījumu, lai arī tur nav bijis nekādas jēgas strādāt - arī šis nodalījums bija pieblīvēts ar saārdītām konstrukcijām, trosēm, viss sajaukts, it kā kāds būtu gājis tam pāri ar presi. Mēs pusotru dienu attīrījām trīs metrus garu eju, atradām formas žaketi ar uzplečiem, tajā vēl bija dokumenti", stāstīja ūdenslīdējs.

Hramovs nezināja teikt, kam piederējuši šie dokumenti. "Uz kuģa "Regalia" visu laiku atradās prokurors un izmeklētājs, pirmās zīmītes mums vēl parādīja, bet vēlāk vairs ne," viņš sacīja.

Pēc ūdenslīdēju komandiera teiktā, kad viens no viņiem - Sergejs Šmigins - iekļuvis astotajā nodalījumā, kas bija cietis daudz mazāk nekā pārējie, viņš bijis ļoti satriekts, jo "visa aparatūra bija savās vietās, bija redzams, ka tur uzturējušies cilvēki, tomēr no cilvēkiem nebija ne vēsts. Sergejs teica, ka viņam ir palicis riebīgi ap dūšu - kā filmā "Stalkers".

"Toties devītajā nodalījumā bija kā ellē: viss pārogļojies, pārplūdis, viss nokvēpis, meklējām [jūrniekus] ar taustes palīdzību. Mēs ļoti cerējām uz ceturto nodalījumu - tur varēja saglabāties personiskās lietas, tomēr arī tas bija nopietni bojāts. Pēc pirmā acu uzmetiena pat likās dīvaini - starpsiena starp trešo un ceturto nodalījumu vesela, durvis slēgtas, lūka savā vietā, bet iekšā izskatās tā, it kā pāri būtu gājis kāds ar presi. Mēs par to ziņojām uzņēmuma "Rubin" galvenajam konstruktoram Igoram Spaskim. Viņš teica, ka tā tam bijis jābūt, jo sprādziena vilnis ir gājis cauri ventilācijas lūkām," sacīja Hramovs.

Zemūdene "Kursk" nogrima militāro mācību laikā 12.augustā pēc diviem sprādzieniem, kuru iemesli joprojām nav noskaidroti. Traģēdijā dzīvību zaudēja 118 jūrnieki.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!