"Atomzemūdenes "Kursk" pirmo nodalījumu saārdīja galvenokārt mācību torpēdas sprādziens," preses konferencē Maskavā piektdien apstiprināja Krievijas Jūras kara spēku virspavēlnieks flotes admirālis Vladimirs Kurojedovs.
Admirālis norādīja, ka, pēc valdības komisijas atzinuma, pirmo sprādzienu ar turpmāku detonāciju, šķiet, izraisīja potenciāli bīstamais ar degmaisījumu piepildītais paātrinātājs, ko saturēja lielā mācību torpēda bez kaujas lādiņa.

Raksturojot ar atomzemūdenes "Kursk" izcelšanu saistītās iespējamās ekoloģiskās problēmas, Kurojedovs sacīja, ka sagatavotajā projektā ir paredzēti visi bīstamie varianti, arī radioaktīvā starojuma iespēja. Viņš piebilda, ka Barenca jūras akvatorijā, kur gāja bojā zemūdene, diendienā turpinās ekoloģiskās situācijas monitorings, un pagaidām nekas bīstams tur nav fiksēts.

Vēl pagājušā gada novembrī kāds anonīms, kompetents militārās rūpniecības jomas speciālists Krievijas avīzei "Komsomoļskaja pravda" paziņoja, ka speciālisti un valdība jau no pašā sākuma zināja "Kursk" nogrimšanas iemeslus. Barencā jūrā bojā gājusī atomzemūdene "Kursk" ne ar ko nav sadūrusies, uz to neviens nav šāvis, bet kreiseri iznīcinājis iekšējs sprādziens, uzsvēra cilvēks, kurš avīzē sevi lūdza sevi saukt par Valsts prēmijas laureātu, zinātņu doktoru, profesoru Dmitrija Aleksandra dēlu.

"Nelaimi zemūdenē izraisīja iekšējas sprādziens. Konstruktoru birojs "Rubin" mani lūdza dot savu slēdzienu. Biroja darbinieki mani labi pazīst, jo esmu sprādzienu fizikas un munīcijas speciālists. Notika nelaime, ko izraisa daudzu atsevišķu apstākļu sakritība, un šajā gadījumā runa ir par smagu nelaimes gadījumu," tad norādīja anonīmais speciālists.

"Torpēdu detonators sastāv no sprāgstošā dzīvsudraba un heksogēna. Torpēdas dzinējs satur aptuveni 500 kilogramus petrolejas un vairāk nekā vienu tonnu ūdeņraža pārskābes, kas ir spēcīgs oksidētājs. Ūdeņraža pārskābei savienojoties ar petroleju noteiktos apstākļos notiek reakcija - degšana, kas izraisa augstu temperatūru un dzen torpēdu uz mērķi, " paskaidroja zinātnieks.

"Liktenīgajā dienā kāds no atomzemūdenes "Kursk" apkalpes locekļiem uz torpēdas pamanīja iztecējumu. Par šo briesmīgo situāciju nekavējoties tika ziņots kuģa komandierim Ļačinam. Man nav zināms, vai Ļačins sazinājās ar Ziemeļu flotes štābu, bet viņam bija jādod komanda izlaist avārijas torpēdu ārpus kuģa. Šādu rīcību nosaka instrukcija, un komandieris rīkojās absolūti pareizi," atzīst profesors.

Speciālists norāda, ka aktīvo vielu sūci varēja izraisīt korozija vai torpēdas mehāniskais bojājums. "Domājams, ka torpēdu paspēja ievadīt torpēdu aparātā, taču sprāgstošo vielu uzliesmojums jau bija noticis un torpēda sāka degt vēl torpēdaparātā. Uzliesmojuma uguns strūkla skāra torpēdu nodalījumu, kur atradās vēl piecas šādas torpēdas, kuru sprāgstvielas kopsvars sasniedza 2,5 tonnas.

Petrolejas un ūdeņraža pārskābes degšanas temperatūra sasniedz aptuveni 2000 grādus. Ļoti iespējams, ka kāds torpēdas kaujas daļas detonators reaģēja uz temperatūras paaugstināšanos, un notika sprādziens, kuru kā pirmo reģistrēja hidroakustiķi. Torpēdu nodalījumā plosījās ugunsgrēks. "Pēc mūsu aplēsēm, plānais heksogēna slānis līdz pašdetonācijas līmenim varēja sakarst aptuveni pusotras vai divu minūšu laikā, un tad sāga sprāgt pārējās viena otrai blakus saliktās torpēdas," secina eksperts.

"Kreisera pirmo četru nodalījumu apkalpe gāja bojā vienā acumirklī. Ceturtajā nodalījumā temperatūra sasniedza 800-1000 grādu karstumu. Triecienvilni noslāpēja ceturtā nodalījuma siena, kura var izturēt 40 atmosfēru lielu spiedienu. Taču zemūdenē ir caurule, kas savieno devītā un pirmā nodalījuma cisternas. Pa šo cauruli uguns lode aizsniedza devīto nodalījumu, jo arī tur ir fiksētas ugunsgrēka pēdas. Arī tur cilvēki gāja bojā karstumā," rezumēja profesors.

Zinātnieks piebilda, ka slepenais dokuments no institūta tika nosūtīts uz konstruktoru biroju "Rubin" un pēc tam nodots Krievijas vicepremjeram Iļjam Kļebanovam, kas vada valdības izveidoto zemūdenes "Kursk" avārijas apstākļu izmeklēšanas komisiju.

Kopš zemūdenes katastrofas Krievijas militārpersonas un politiķi publiski minējušai daudzas notikušā versijas. Tajā skaitā izskanēja arī apgalvojumi, ka "Kursk" nogremdējusi sadursme ar amerikāņu vai britu zemūdeni.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!