UNESCO ir gatava izslēgt Kuršu kāpu no Pasaules mantojuma saraksta. Kā atzīmē šīs organizācijas ģenerāldirektora padomnieks Henrijs Juškī - lai veiktu jebkādas izmaiņas, ir nepieciešams konsultēties ar UNESCO ekspertiem. Taču Krievijas puse līdz šim nav uzaicinājusi UNESCO ekspertus projektu, kuru mērķis ir izveidot Kuršu kāpas tūrisma zonu, novērtējumam. Tāpat netiek arī ievērota konvencija par kultūras un dabas objektu aizsardzību, ko ir parakstījusi Lietuvas un Krievijas puse.

Bez tam, Kuršu kāpā nav jāveido kūrorts, jo Kaļiņingradā arī bez tās var atrast pietiekoši labas vietas atpūtas zonu ierīkošanai.

Kuršu kāpa ir smilšaina pussala, kas atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras. Kuršu kāpas garums ir 98 kilometri, 48 kilometri pieder Krievijai, bet pārējā kāpas daļa – Lietuvai. Kuršu kāpas platums svārstās no 400 metriem līdz 3,8 kilometriem. Ainaviski šī vieta ir ļoti daudzveidīga, proti, no smilšainām kāpām līdz nelielām mežu audzēm. Šeit atrodas arī viena no augstākajām smilšu kāpām Eiropā (līdz 60 metriem). 72% no Kuršu kāpām ir klātas ar mežu.

Jāatzīmē, ka Kuršu kāpa UNESCO kultūras mantojuma sarakstā tika iekļauta 2000.gadā, bet 2007.gadā Krievijas Federācija izdeva lēmumu par tās pievienošanu nacionālajam parkiem, kur ir jāveido īpašas tūrisma rekreācijas zonas. Tiek plānots, ka Krievijas pusē šim nolūkam tiks piešķirti 1,5 miljardi rubļu no valsts budžeta.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit