Ukrainas situācija var būt liela problēma visam reģionam un visai Eiropai gan šodien, gan rīt, gan tuvākajos gados, uzskata bijušais Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis, kas ceturtdien viesojās Viļņā.
Sarunā ar žurnālistiem pēc tikšanās ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti viņš atzinīgi izteicies par jauno Ukrainas premjerministru Arsēniju Jaceņuku, vērtējot viņu kā jaunu, bet ļoti pieredzējušu politiķi.
Kā uzskata Kvasņevskis, kas pirms desmit gadiem kopā ar toreizējo Lietuvas prezidentu Valdu Adamku Ukrainas Oranžās revolūcijas laikā uzņēmās pildīt starpniecības misiju, šoreiz līdzīgs solis nebūtu palīdzējis atrisināt krīzi, jo situācija ir atšķirīga.
"Pirms desmit gadiem Ukraina bija citāda. (..) Toreiz mūsu misiju pieņēma prezidents Leonīds Kučma, un tas daļēji palīdzēja rast risinājumu dramatiskā situācijā. Šoreiz nebūtu bijis pieņemošās personas. Viktors Janukovičs tas nevarēja būt, viņš bija šā konflikta daļa un viens no tā galvenajiem cēloņiem," spriedis bijušais Polijas valsts vadītājs, viens no Eiropas Parlamenta (EP) misijas īpašajiem sūtņiem, kas iepriekšējo divu gadu laikā apmeklējis Ukrainu vairāk nekā 20 reižu, gatavojot asociācijas līgumu.
Vienlaikus Kvasņevskis izteicis pārliecību, ka nozīmīga loma asinsizliešanas apturēšanā bija Polijas, Francijas un Vācijas ārlietu ministru vizītei Kijevā. "Lai gan tas, ko viņi parakstīja ar Janukoviču un opozīciju, bija spēkā īsu brīdi, jo nakts laikā viss mainījās, tomēr doma doties uz Kijevu un apturēt vardarbību bija pilnīgi pareiza un svarīga," viņš piebildis, atzinīgi vērtējot arī prezidentes Grībauskaites veikumu un Lietuvas ārlietu ministra Lina Linkeviča ceturtdienas vizīti Kijevā.
"Ukrainas kaimiņvalstīm ir jābūt ļoti aktīvām, Lietuva ir viena no ļoti nozīmīgām Ukrainas partnerēm un viena no vadošajām valstīm Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības procesā," viņš uzsvēris.
Bijušais Polijas prezidents norādījis, ka rietumvalstīm šai situācijā kopīgiem spēkiem jānodrošina Ukrainai īslaicīgas un ilglaicīgas finansiālās palīdzības paketes, un izteicis gatavību pats doties uz Ukrainu atkal, ja tas būs nepieciešams.
Runājot par Polijas un Lietuvas attiecībām, viņš paudis viedokli, ka daļa problēmu tajās ir patiesi sarežģītas, bet daļa - radītas mākslīgi, un aicinājis nevilcināties ar to risināšanu, norādot uz Ukrainu, kuru salīdzinājis ar īstu nacionālo problēmu kamolu. Tādēļ Polija un Lietuva kā ES valstis nedrīkstētu rādīt Ukrainai negatīvu paraugu.
Kvasņevskis aicinājis visu politisko partiju līderus pret mazākumtautību jautājumiem izturēties ļoti jutīgi, jo "tās ir kā džins, kuru izlaižot no pudeles, dabūt atpakaļ ir visai sarežģīti".
Kā norādījis Seima vicespīkers Ģedimins Ķirķils, pēc kura iniciatīvas Lietuvas parlamentā bija sarīkota diskusija par šiem jautājumiem, tie būtu risināmi abu valstu parlamentārajā asamblejā, kurai gan nevajadzētu notikt pirms vēlēšanām.
Kvasņevskis solījis no savas puses palīdzēt veicināt Polijas un Lietuvas attiecību atsilšanu.
Viņš uzsvēris, ka par to jāgādā abām pusēm - "abām valdībām, abiem prezidentiem, daudzām nevalstiskajām organizācijām un tā tālāk".