Labējo uzvara prezidenta vēlēšanās satricina Austrijas valdošo koalīciju
Foto: Reuters/Scanpix

Pazemojošā sakāve prezidenta vēlēšanās nopietni satricinājusi Austrijas valdošo "lielo koalīciju", jo nedz sociāldemokrātu (SPÖ), nedz konservatīvās Tautas partijas (ÖVP) kandidāts nav spējis iekļūt vēlēšanu otrajā kārtā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Saskaņā ar oficiālajiem balsu skaitīšanas rezultātiem, kuros gan vēl nav iekļauti dati par balsošanu pa pastu, prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā pārliecinošu uzvaru svētdien guva 45 gadus vecais galēji labējās Brīvības partijas (FPÖ) kandidāts Norberts Hofers, par kuru balsojuši 36% vēlētāju.

Otrajā kārtā viņam pretī stāsies "zaļo" atbalstītais neatkarīgais kandidāts Aleksandrs van der Bellens, kurš izcīnījis 20% balsu.

"Šai valdībai ar mani nebūs vieglāku dienu, taču Austrijai klāsies labāk," svētdienas vakarā sarunā ar sabiedrisko raidorganizāciju ORF paziņoja Hofers. "Vienmēr pastāv iespēja valdību atlaist, ja pēc sarunām un pūliņiem nekļūst labāk."

Lai gan Austrijas prezidents pamatā pilda tikai ceremoniālas funkcijas, viņa pilnvaras ļauj atlaist valdību un izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas. Hofers jau kampaņas laikā piedraudēja savas uzvaras gadījumā kabinetu atlaist, ja tas ļaus caur valsti katru nedēļu plūst tūkstošiem nelegālo imigrantu, kas cenšas nokļūt Vācijā.

Viņš paudis apņēmību neparakstīt arī atsevišķus jaunpieņemtos likumus, tostarp likumu par iecerētā Eiropas Savienības (ES) un ASV brīvās tirdzniecības līguma (TTIP) ratifikāciju.

Hofers arī izteicies, ka gadījumā, ja viņš tiks ievēlēts, varētu pavadīt kancleru Verneru Faimanu uz ES samitiem.

"Šis ir jauna politiskā laikmeta sākums," uzzinot par FPÖ kandidāta uzvaru, paziņoja partijas līderis Heincs Kristiāns Štrahe.

"Šie rezultāti varētu būt sākums dinamikai, kuras rezultātā koalīcija sabruks pati no sevis vai arī dos iemeslu rīkoties prezidentam," atzīst Budapeštas Viduseiropas universitātes politikas zinātnes profesors Antons Pelinka.

Abas lielākās Austrijas tradicionālās partijas, kas dominējušas valsts politikā kopš Otrā pasaules kara, strauji zaudējušas popularitāti, nespējot tikt galā ar nelegālās imigrācijas krīzi, un vēlētāju neapmierinātību papildus uzkurinājis bezdarba pieaugums un ekonomikas stagnācija.

SPÖ un ÖVP kandidāti Rūdolfs Hundštorfers un Andreass Kols spēja iegūt tikai pa 11% balsu katrs, pārspējot vienīgi ekscentrisko Vīnes uzņēmēju Rihardu Lungeru, kurš vēlēšanās startēja kā neatkarīgais kandidāts.

Viņus ievērojami apsteidza arī trešā neatkarīgā kandidāte - bijusī Augstākās tiesas priekšsēdētāja Irmgarde Grisa, par kuru balsoja 19% vēlētāju.

Hofers un van der Bellens pārstāv politiskā spektra pretējos flangus, un viņu iekļūšana vēlēšanu otrajā kārtā atspoguļo pieaugošo polarizāciju sabiedrībā.

Tabloīds "Österreich" vēlēšanu pirmās kārtas rezultātus nosaucis par "cunami, kas politisko ainavu apvērsis ar kājām gaisā".

Faimans svētdien atzina, ka balsojuma iznākums ir "nepārprotams brīdinājums valdībai" un ka tas no "lielās koalīcijas" prasa stingrāku sadarbību. Tomēr kanclers nereaģēja uz jau izskanējušajām runām par viņa iespējamo demisiju.

Tikmēr FPÖ saņēmusi apsveikumus no citu Eiropas galēji labējo un eiroskeptisko partiju līderiem.

Francijas Nacionālās frontes (FN) līdere Marina Lepēna, kas pati gatavojas nākamgad startēt prezidenta vēlēšanās, Hofera panākumus nosaukusi par "brīnišķīgu rezultātu".

"Bravo, austriešu tauta!" komentējot Austrijas vēlēšanas, izsaucās FN līdere. "Eiropas tautu vidū nepārprotami pieaug apziņa, ka ES ir nedemokrātiska struktūra, kas cilvēkus apspiež."

Nīderlandes Brīvības partijas vadītājs Gērts Vilderss Austrijas vēlēšanu rezultātu nosaucis par "fantastisku", bet vācu eiroskeptiskās partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) līdere Frauke Petrija to apsveikusi kā "kolosālu iznākumu".

Arī Itālijas Ziemeļu līgas vadītājs Mateo Salvīni paudis "lielu prieku" par FPÖ panākumiem, kamēr galēji labējā Kustība par labāku Ungāriju ("Jobbik") izteikusi sajūsmu par Austrijas valdības "pazemojošo sakāvi".

Sociāldemokrāta Faimana vadītā valdība pēdējo mēnešu laikā pielikusi lielas pūles, lai apturētu galēji labējo popularitātes kāpumu, tostarp pastiprinājusi robežkontroli, sākusi būvēt žogus uz robežas un paaugstinājusi birokrātiskās barjeras, kas jāpārvar patvēruma meklētājiem.

Šīs iniciatīvas liecina par krasu pavērsienu kabineta virzībā, salīdzinot ar pagājušo gadu, kad Faimans vēl pauda pilnīgu atbalstu Vācijas kancleres Angelas Merkeles "atvērto durvju" politikai.

Lai gan lielākais vairums nelegālo imigrantu cenšas nokļūt tieši Vācijā, arī Austrijā, kas lielai daļai nelikumīgo ieceļotāju kalpoja kā tranzīta valsts, pērn iesniegti 90 000 patvēruma pieprasījumu.

Tomēr valdības pūliņus vēlētāji nav novērtējuši, un pēdējā laikā aptaujas pastāvīgi liecina, ka parlamenta vēlēšanās vairāk nekā 30% austriešu gatavi balsot par FPÖ, kamēr neviena no "lielās koalīcijas" partijām uz tādu atbalstu cerēt nevar.

Ļaudis pieslejas pret imigrantiem un Eiropas Savienību (ES) noskaņotajai Brīvības partijai, jo viņi redz, ka valdība negribīgi sākusi darīt vien to, uz ko galēji labējie aicinājuši jau sen, sarunā ar aģentūru DPA vēl vēlēšanu priekšvakarā atzina Klāgenfurtes Universitātes politikas zinātnes profesore Katrīna Štainere-Hemmerle.

"Imigrācija bija svarīgs jautājums [kampaņas] gaitā, taču šīs bija pret sistēmu vērstas vēlēšanas," savukārt uzskata politikas analītiķis Tomass Hofers, kuru intervējusi aģentūra AFP. "Pēdējos astoņus gadus, kopš izveidota "lielā koalīcija", visu laiku viena partija bloķējusi otru (..). Nav brīnums, niknums un neapmierinātība ar sistēmu pieaugusi, kamēr uzticība demokrātijai piedzīvojusi milzīgu kritumu."

Atbalsts abām tradicionālajām centriskajām partijām mazinājies jau gadiem, un iepriekšējās parlamenta vēlēšanās 2013.gadā, kad galēji labējo elektorāts tika sašķelts, sociāldemokrāti un Tautas partija kopā ieguva vien tik daudz balsu, lai knapi spētu saglabāt savu "lielo koalīciju".

"FPÖ tagad ir neapšaubāms favorīts, lai nākamajās vispārējās vēlēšanās kļūtu par spēcīgāko partiju un paļautos uz koalīcijas veidošanu ar SPÖ vai ÖVP," savukārt norāda Pelinka.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Angela Merkele Austrija Eiropas Savienība Imigrācija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form