2007. gadā Lagarda privātai šķīrējtiesai nodeva izskatīt strīdu starp Tapī un banku "Credit Lyonnais", kuru viņš apsūdzēja nemākulīgā uzņēmuma "Adidas" pārdošanā 1993. gadā. Šķīrējtiesnesis lēma par labu Tapī, nosakot, ka "Credit Lyonnais" jāizmaksā uzņēmējam 404 miljoni eiro. Tā kā banka 1993. gadā piederēja valstij, kompensāciju bija jāizmaksā Francijai.
Uzņēmējs bija toreizējā Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī atbalstītājs. Līdz ar to Lagarda netika vainota par personīgu iedzīvošanos, bet gan par labvēlīga lēmuma pieņemšanu Sarkozī tuvu stāvošai personai.
Oficiālā izmeklēšana pret Lagardu tika sākta 2014. gadā. Apsūdzību pret ietekmīgo amatpersonu izskatīja īpašs tribunāls, kas izvērtē amatpersonu dienesta pienākumu pildīšanas laikā pieļautos pārkāpumus.
Tribunāls izmeklēja Lagardas nolaidību, strīda izšķiršanu nododot privātai šķīrējtiesai, kā arī valstij nelabvēlīgā lēmuma neapstrīdēšanu. Lagarda iepriekš noliedza savu vainu.
Tika ziņots, ka notiesājoša lēmuma gadījumā bijušajai ministrei draud līdz pat gadam ilgs cietumsods un 15 000 eiro naudas sods.
Lagardas advokāts norādījis, ka viņa komanda strādās pie lēmuma pārsūdzības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
