Laikraksts norāda, ka ārvalstnieki, kas ierodas Somijā strādāt pagaidu darbus, lielā mērā atrisina darbaspēka deficītu vairākās nozarēs, jo daudzi vietējie darbspējīgie ļaudis labāk izvēlas dzīvot no bezdarbnieku pabalstiem, nevis strādāt, piemēram, par apkopējiem vai ogu lasītājiem.
Izdevums atsaucas uz Somijas Nodarbinātības un Ekonomikas ministrijas pārstāvis Olli Sorainenu, kurš teicis, ka pat ekonomiskās lejupslīdes laikā Somijā strādājošo ārvalstnieku skaits ir palielinājies. "Kad tirgus atveseļosies, mums vajadzēs vēl vairāk pagaidu strādājošo no ārzemēm," norādījis Sorainens.
Viņš arī atzinis, ka Somijas darba devējiem esot salīdzinoši viegli savervēt pagaidu darbiniekus Igaunijā un citās jaunajās Eiropas Savienības valstīs.
Laikraksts, atsaucoties uz Somijas arodbiedrībām, arī vēsta, ka daudzi viesstrādnieki Somijā par salīdzinoši zemām algām tiekot nodarbināti garas stundas. Bieži vien viņi arī nesaņemot pienācīgu samaksu par virsstundām, kā arī par darbu brīvdienās un svētku dienās.
"Helsingin Sanomat" norāda, ka saskaņā ar statistikas datiem lielākās darba samaksas atšķirības esot būvniecībā un vairumtirdzniecībā - šajās nozarēs vietējie somi gadā nopelnot pat par 10 tūkstošiem eiro (aptuveni 7000 latu) vairāk nekā no viesstrādnieki.
Somijas Nodarbinātības un Ekonomikas ministrijas vēlas, lai jaunā valdība savā programmā iekļautu punktu, kas paredzētu veikt pētījumu par imigrantu darba apstākļiem un nodrošinātu, ka viņi saņem taisnīgu samaksu.
Sagaidāms, ka vasarā Somiju pārpludinās ogu lasītāji no Āzijas un bijušās Padomju Savienības valstīm. Jau pašlaik viesstrādniekiem tiek piedāvāts plašs arī citu lauksaimniecības darbu klāsts, raksta "Helsingin Sanomat".
Precīzu datu par Somijā strādājošajiem viesstrādniekiem nav, taču aplēses rāda, ka viņu skaits varētu būt 30 līdz 40 tūkstoši.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
