"Mūsu politiski militāro stratēģiju ir uzvarējušas ienaidnieka represijas pret mums," raksta cietumnieki. "Nekad šīs organizācijas vēsturē mēs neesam bijuši tik nožēlojamā stāvoklī."
Viens no vēstuli parakstījušajiem ir bijušais ETA vadītājs Fransisko Mugika, kuram 2002.gadā tika piespriests 743 gadu cietumsods par viņa lomu Spānijas armijas autobusa spridzināšanā 1987.gadā, kad gāja bojā divi cilvēki un tika ievainoti 44.
Organizācija ETA ("Euskadi Ta Askatasuna") jeb "Basku dzimtene un brīvība" tika dibināta 1959.gadā ģenerāļa Fransisko Franko diktatūras laikā. 1968.gadā ETA veica pirmo plānoto slepkavību un kopš tā laika nogalinājusi vairāk nekā 850 cilvēku, taču nevienu pēdējos 16 mēnešos.
ETA mērķis ir nodibināt neatkarīgu basku valsti Spānijas ziemeļos un Francijas dienvidrietumos, kur mīt sabiedrība, kas runā Eiropas vissenākajā valodā, kuras saknes meklējamas tūkstošiem gadu pirms romiešu ierašanās.
Spānijas policija otrdienas rītā ziemeļu pilsētā Bilbao arestēja četrus aizdomās turētus ETA locekļus un konfiscēja dokumentus. Amatpersonas saka, ka operācija vēl norit.
Pēdējos mēnešos Spānijā un Francijā arestēti simtiem aizdomās turētu ETA locekļu.
Oktobrī ETA piedzīvoja lielāko triecienu pēdējos 12 gados, kad Francijā tika arestēts tās galvenais līderis un vēl 20 locekļi, kā arī konfiscēts ieroču arsenāls, kurā ietilpa sprāgstvielas, granātas un citi ieroči, ieskaitot raķetes "zeme-gaiss".
ETA pagājušajā nedēļā paziņoja, ka ir gatava sarunām ar Spānijas valdību, ja tās būs bez nosacījumiem.
Vēstule apliecina dažu basku un spāņu politiķu izteikumus, ka grupējums ir ļoti novārdzināts un izmisīgi cenšas uzsākt sarunas.
Spānija līdz šim ir konsekventi izslēgusi iespēju risināt sarunas, ja ETA nenoliek ieročus.
Separātisti pēdējos mēnešos ir atsākuši ekonomikas sabotāžas kampaņu, taču nevienu cilvēku nav nogalinājuši.