Ignalinas AES vadība un arodorganizāciju līderi apgalvo, ka pagaidām darbinieku trūkums vēl nav jūtams, tomēr atzīst, ka jaunās spēkstacijas vadītājiem var nenākties viegli atrast nepieciešamos speciālistus.
"Visvairāk darbinieku dodas uz Rietumiem, un tā patiesi ir nopietna problēma," avīzei sacījis Ignalinas AES Strādnieku arodbiedrības vadītājs Vladimirs Triševskis. Pēc viņa teiktā, piemēram, kādreizējos Ignalinas metinātājus un programmētājus patlaban labprāt pieņem darbā Somijā un Norvēģijā.
Ignalinas AES kopš pašiem tās pirmsākumiem lielākā daļa darbinieku bijuši krievi. Kad Lietuva atguva neatkarību, daļa no viņiem izbrauca uz Krieviju, kurai šādi speciālisti vajadzīgi arī tagad. "Nesen Krievijā tika atvērti divi jauni atomelektrostaciju bloki un daži mūsu speciālisti devās strādāt tur," piebildis spēkstacijas Neatkarīgās arodbiedrības priekšsēdētājs Vladimirs Draņiks.
Pēc viņa teiktā, pašreizējos darbiniekus satrauc neskaidrās nākotnes perspektīvas - viņi raizējas, ka pēc vecās spēkstacijas slēgšanas 2009.gadā vismaz uz pāris gadiem zaudēs darbu savā specialitātē.
Tikmēr Lietuvas Saimniecības ministrija uzskata, ka īpaši lielām bažām nav pamata. Tā cer, ka daļa tagadējo darbinieku tomēr paliks Lietuvā, bet pat tādā gadījumā, ja izklīstu lielākā daļa speciālistu, pietiks laika sagatavot viņiem jaunu maiņu.
Jaunās Ignalinas AES projekts paredz uzcelt divus reaktorus, kuru kopējā jauda būtu 3200 megavati. Tiek lēsts, ka visa projekta vērtība varētu sasniegt 22 miljardus litu (4,5 miljardus latu). Pirmā reaktora projektēšanu iecerēts sākt 2009.gadā un celtniecību pabeigt ap 2015.gadu, bet otrais reaktors tiktu projektēts un būvēts no 2012. līdz 2018.gadam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
