Foto: Reuters/Scanpix
Nogalinātais Lībijas līderis Muamars Kadafi kopumā no valsts esot izvedis 200 miljardus ASV dolāru (aptuveni 100 miljardi latu), nedēļas nogalē vēstīja laikraksts "Los Angeles Times".

ASV, Eiropas Savienības un Lībijas Pārejas Nacionālās padomes kopīgās izmeklēšanas rezultāti liecinot, ka nogalinātais Džamahīrijas līderis naudu glabājis bankās gandrīz visās lielākajās pasaules valstīs, arī Tuvējos Austrumos un Dienvidaustrumu Āzijā. Tāpat viņš esot ieguldījis līdzekļus nekustamajos īpašumos un investējis dažos ārvalstu projektos, norāda laikraksts.

Formāli bankās kontus atvēra Lībijas Centrālā banka, Lībijas naftas korporācija un Lībijas investīciju pārvalde. Izmeklēšanas rezultāti liecinot, ka Kadafi un viņa ģimenes locekļi varēja izņemt no šiem kontiem jebkādas naudas summas, bet ienākumi no vairākām akcijām nonāca nevis valsts budžetā, bet gan Kadafi un viņa atbalstītāju kabatās, ziņo laikraksts, norādot, ka oficiāli izmeklēšanas rezultāti vēl nav apstiprināti.

Jau sākoties konfliktam Lībijā, dažādās ārvalstu bankās ir "iesaldēti" Kadafi finansu aktīvi 37 miljardu ASV dolāru (aptuveni 18,5 miljardu latu) apmērā.  

Jau ziņots, ka Kadafi mirstīgās atliekas nodos viņa ģimenei, kas iepriekš to pieprasījusi.

Starptautiskā sabiedrība izdara spiedienu uz Lībijas nemiernieku pagaidu valdību, pieprasot izsmeļošu atskaiti par bijušā valsts līdera pulkveža Kadafi bojāeju. ASV pieprasa atklātu izmeklēšanu, arī ANO aicina uz vispusīgu izmeklēšanu.

Pretēji musulmaņu paražām, ka mirušais jāapglabā līdz nāves dienas saules rietam, Kadafi bēres tika atliktas, jo valsts jaunā vadība vēl nebija nonākusi pie kompromisa, ko darīt ar Kadafi mirstīgajām atliekām. Tikmēr simtiem cilvēku bija gatavi gaidīt garajās rindās, lai apskatītu bijušā valsts līdera līķi.

 Kadafi gāja bojā ceturtdien, apšaudē starp viņam uzticīgajiem kaujiniekiem un pagaidu valdības spēkiem  . Kadafi tika sagūstīts savā dzimtajā pilsētā Sirtē un tik vests uz Misratas pilsētu.

Kadafi valdīja Lībijā kopš 1969.gada, kad apvērsumā no troņa gāza karali Idrisu. 2011. gada februārī valstī sākās protesti, kurus diktators vardarbīgi apspieda. Demonstrācijas izvērtās par sacelšanos un pilsoņu karu . Opozīcijas pusē nostājās pasaules lielvalstis. Militāro operāciju - civiliedzīvotāju aizsardzībai no Kadafi piekritējiem, uzsāka NATO. Lielā mērā pateicoties tai, tagadējā pagaidu valdība Nacionālā padome spēja pārņemt savā kontrolē lielāko valsts daļu.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!