ASV Valsts departaments pagaidām nav šīs ziņas komentējis.
Kāda augsta ranga Eiropas amatpersona laikrakstam teikusi: "Mēs to uzskatām par ļoti nopietnu lēmumu no Krievijas puses. Tas liecina, ka mūsu domstarpības ar krieviem par Irānas kodolprogrammas bīstamību ir tikai taktika rakstura. Pamatā Krievija nevēlas ar kodolieročiem bruņotu Irānu."
Paredzēts, ka šonedēļ ANO Drošības padome balsos par jaunu sankciju noteikšanu pret Teherānu, jo tā atsakās iesaldēt urāna bagātināšanu, kas ir viens no būtiskākajiem procesiem kodolieroču ražošanas uzsākšanai.
Rietumvalstīm ir aizdomas, ka Irāna tās kodolprogrammas aizsegā cenšas iegūt savā rīcībā kodolieročus, kamēr Teherāna šādas aizdomas kategoriski noraida, apgalvojot, ka tās vienīgais mērķis ir ražot degvielu atomelektrostacijām.
Irāna ignorēja Drošības padomes noteikti pēdējo termiņu - 21.februāri - savas kodolprogrammas apturēšanai.
Pagājušajā mēnesī Maskava atzina, ka aizkavējusi kodoldegvielas piegādi Būšehras atomelektrostacijai, taču tas tika pamatots ar Irānas aizkavētajiem maksājumiem, nevis atteikšanos pildīt Drošības padomes prasības.
Tomēr Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs Eiropas amatpersonām pagājušajā mēnesī esot teicis, ka Maskava pieņēmusi politisku lēmumu nepiegādāt kodoldegvielu, taču publiski tikšot paziņots, ka šīs rīcības iemesli esot tikai finansiāli.
"The New York Times" interneta mājaslapā piebilsts, ka kāda Irānas amatpersona intervijā apstiprinājusi Maskavas teikto - kodoldegviela Teherānai tikšot piegādāta tikai tad, ja tiks iesaldēta urāna bagātināšana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
