Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojuma, ka Krievijas gāze varētu plūst uz Centrāleiropu caur Balkāniem, eksperti pauž pārliecību, ka šāda projekta realizēšanas gadījumā Krievijas gāzes gigants "Gazprom" nopietni samazinātu atkarību no gāzes tranzīta caur Ukrainu, raksta Krievijas avīze "Vedomosti".
Viens no dārgākajiem "Gazprom" projektiem - "Zilā plūsma" - tika uzsākts pirms trīs gadiem, bet kompānijai tas pārsvarā ir radījis tikai pamatīgas galvassāpes, norāda laikraksts. Jau 2003.gadā Turcija pārtrauca gāzes importu, tikai mēnesi pēc projekta darbības sākuma.

Pašlaik gāzes vads darbojas ar trešdaļu jaudas. "Zilās plūsmas" pirmā kārta pilnā apjomā sāks darboties tikai 2010.gadā, taču ne "Gazprom" ne Turcijas kompānija "Botas" nav pārliecinātas, ka Turcija spēs izlietot tik daudz gāzes. Pēc līguma ar "Gazprom" Turcijai būs jāapmaksā neizmantotā gāze, turklāt "Gazprom" aizliedz turkiem to pārdot citām valstīm, norāda "Vedomosti".

Krievija un Turcija jau sen ir vienojušās, ka "Zilā plūsma" kļūs par tranzīta gāzes vadu. Tiek piedāvāts pagarināt "Zilo plūsmu" līdz Izraēlai un Itālijas dienvidiem. Bez tam gāze caur "Zilo plūsmu", šķērsojot Balkānus, var nonākt Centrāleiropā. Par to vizītes laikā Budapeštā paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš arī solīja, ka Krievija projektā investēs daudz līdzekļu.

Tā kā pieaudzis pieprasījums pēc gāzes Eiropā, nepieciešams būvēt divus jaunus cauruļvadus: vienu - caur Baltijas jūru, otru - caur Balkāniem, teica Putins pēc tikšanās ar Ungārijas premjerministru Ferencu Ģurčaņu.

"Mēs strādājam pie šī projekta," laikrakstam "Vedomosti" apstiprināja "Gazprom" menedžeris. Pēc viņa vārdiem, Balkānu virziens tiek aplūkots kopsakarībā ar cauruļvadu līdz Izraēlai un Itālijas dienvidiem.

"Gazprom" paredz uzbūvēt "Zilās plūsmas" otro kārtu un palielināt tā jaudu līdz 32 miljardiem kubikmetru gadā. Kā apgalvo Sergejs Glazers no "Vostok Nafta", Balkānu virziens var samazināt Krievijas tranzīta atkarību no Ukrainas.

Pašlaik liela daļa Krievijas gāzes (10-12 miljardi kubikmetru) Turcijā nonāk, šķērsojot Ukrainu, Moldāviju, Rumāniju un Bulgāriju. Ja "Gazprom" varēs pagarināt cauruļvadu līdz Balkāniem, tas ievērojami samazinās koncerna atkarību no Ukrainas, apgalvo kompānijas "Aton" analītiķis Dmitrijs Lukašovs.

Bez tam šis projekts ļaus kontrolēt Vidusāzijas gāzi, kas nonāk Centrāleiropā. Lukašovs atzīmē, ka Balkānu gāzes vads konkurēs ar projektu "Nabuko", kas paredz Turcijas gāzes piegādes Austrijai caur Bulgāriju, Rumāniju un Ungāriju. Šo projektu "Botas" plāno uzbūvēt kopā ar Ungārijas uzņēmumu MOL, Bulgārijas "Bulgargaz" un Rumānijas "Transgaz".

"Daudzi "Gazprom" Eiropas konkurenti vēlas redzēt Turciju kā tranzīta valsti, bet visus projektus nevar realizēt vienlaicīgi," teica Lukašovs, savukārt "Gazprom" menedžeris atzīmē, ka Balkānu projekts nekonkurēs ar "Nabuko" un abus projektus var apvienot.

Cauruļvada "Zilā plūsma" kopgarums ir 446 kilometri un tas izmaksāja 3,2 miljardus dolāru (1,89 miljardi latu). Cauruļvads tika uzbūvēts saskaņā ar Krievijas -Turcijas 1997.gada līgumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!