Šogad lielākā atšķirība Baltijas valstu vidū ir starp vidējām algām un nekustamā īpašuma cenām, bet pārējo preču un pakalpojumu cenas iet apmēram roku rokā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Par to liecina Baltijas valstu biznesa laikrakstu - "Dienas Biznesa" Latvijā, "Verslo Žinios" Lietuvā un "Äripaev" Igaunijā - veiktais cenu pētījums.

Kā šodien raksta "Dienas Bizness", jau iepriekšējā cenu pētījumā, kas veikts 2006.gada oktobrī, bija jaušama tendence, ka Latvijā cenas pieaug, bet reģionā izlīdzinās. Pēc jaunākajiem datiem, Baltijā cenas īpaši neatšķiras daļai pārtikas produktu, piemēram, pienam, alum, apelsīniem, "Coca-Colai", "Big Mac" komplektam.

Arī energoresursu - benzīna, dīzeļdegvielas, elektrības - cenas Baltijas valstīs atšķiras vien par pāris santīmiem. Reģionā sāk izlīdzināties, piemēram, maksa par nobraukto kilometru taksometrā, telefonsarunu takses, kā arī preses izdevumu cenas.

Visai šokējoši ir dati par to, cik lielu platību var nopirkt par vidējo algu izremontētā vecpilsētas dzīvoklī. Vismazāko platību par vidējo algu var nopirkt Latvijā - 568 kvadrātcentimetrus (cm2), bet Igaunijā - gandrīz divreiz lielāku.

Igaunijā par vidējo algu var iegādāties vislielāko dzīvojamo platību Baltijā - 1115 cm2, liecina "Dienas Biznesa" aprēķini. Lietuvā par vidējo algu sanāk 960 cm2.

Latvijā joprojām ir visaugstākā maksa par dzīves telpu - nedaudz pieaugusi maksa par apmešanos divvietīgā viesnīcas numuriņā, bet maksa par kvadrātmetru izremontētā dzīvoklī vecpilsētā augusi par 82%, sasniedzot 6000 latu.

Arī Igaunijā nekustamā īpašuma kvadrātmetra cena pieaugusi par 8,05% jeb aptuveni 300 latiem, bet maksa par viesnīcas numuriņu nav mainījusies. Lietuva vienīgā šogad ir sagaidījusi nekustamā īpašuma cenu kritumu - tās samazinājušās par 4,3% jeb nepilniem 200 latiem par kvadrātmetru.

Tas, ka Latvijā ir visaugstākās nekustamā īpašuma cenas, ir vairāku faktoru kopums, uzskata nekustamā īpašuma kompānijas "Nira fonds" valdes loceklis Vadims Markovs. Pirmkārt, Rīga ir lielākā Baltijas metropole, otrkārt, te ir lielākā naudas koncentrācija, treškārt, investoru interese par Rīgu ir lielāka.

Lai gan šogad Rīgā palielinājās braukšanas maksa sabiedriskajā transportā, rīdzinieki maksā tikpat, cik tie, kas sabiedriskajā transportā pārvietojas pa Viļņas ielām. Tallina saglabājusi līderes pozīcijas sabiedriskā transporta cenu ziņā.

Rīgā samazinājusies maksa par pārvietošanos taksometrā. Par trešdaļu samazinājusies iekāpšanas maksa, bet nobrauktā kilometra cena - par piektdaļu. Pārējās Baltijas valstīs izbrauciens ar taksometru maksā tikpat, cik pirms pusgada. Iekāpšanas maksa viszemākā ir Lietuvā - 0,41 lats, visaugstākā Igaunijā - 2,02 lati.

Degvielas cenas Baltijā atšķiras vien par pāris santīmiem. Pēdējā pusgada laikā benzīna cena kāpusi visās trīs valstīs, bet dīzeļdegviela sadārdzinājās tikai Latvijā, kamēr Igaunijā nedaudz samazinājās, bet Lietuvā palika nemainīga. Latvijā vienīgajā no Baltijas valstīm benzīna un dīzeļdegvielas cenas neatšķiras.

Rīgā vienīgajā palielinājusies maksa par auto stāvēšanu pilsētas centrā, bet tā ir pa vidu starp Lietuvas un Igaunijas cenām.

Igaunijā sodi par satiksmes noteikumu pārkāpšanu ir lielākie Baltijā. Kaut gan Latvijā palielināts sods par braukšanas ātruma pārsniegšanu, kopumā sodi par satiksmes noteikumu pārkāpšanu ir vāji, "Dienas Biznesam" atzinis Ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš. Lietuvā sodi šoferiem pugada laikā ir krietni pazemināti un tagad ir vismazākie Baltijā.

Latvijā runas par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pazemināšanu nav pārvērtušās darbos, turpretī Igaunijā ienākuma nodoklis samazināts gan fiziskām, gan juridiskām personām. Kopš Lietuvā nodoklis tika samazināts no 33% uz 27%, tas palicis nemainīgs.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form