Ļitviņenko slepkavības lieta ir ievērojami pasliktinājusi attiecības starp Krieviju un Lielbritāniju.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Milibends solīja, ka Londona ar atbilstošu nopietnību pievērsīsies Maskavas atteikumam.
Laikraksts "The Guardian" raksta, ka Londona apspriedusi virkni iespēju, ieskaitot sadarbības pārtraukšanu vairākās jomās, kā tirdzniecība, terorisma apkarošana un izglītība.
Arī "Financial Times", atsaucoties uz avotiem valdība, ziņo, ka britu valdība izskata virkni iespēju un ka drīzumā par to tiks paziņots parlamentam,
Laikrakstam "The Daily Telegraph" avoti diplomātu aprindās minēja, ka Lielbritānija varētu izraisīt vairākus vidēja un zema līmeņa Krievijas diplomātus.
Lugovojs ir bijušais VDK darbinieks, kurš šobrīd strādā privātās apsardzes jomā. Viņam pieder arī kāda atspirdzinošo dzērienu fabrika.
Krievijas varasiestādes ir agrāk apgalvojušas, ka viņas Lugovoju tiesās Krievijā, ja tikšot saņemti pietiekami pierādījumi par viņa vainu.
Pats Lugovojs noliedz jebkādu savu vainu un apgalvo, ka slepkavībā varētu būt iesaistīts britu izlūkdienests, mafija vai oligarhs Boriss Berezovskis. Lugovojs arī apgalvojis, ka britu izlūkdienests esot centies viņu savervēt, lai viņš vāktu kompromitējošus materiālus par Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un viņa ģimeni.
Uz Lielbritāniju pārbēgušais bijušais FDD pulkvedis Aleksandrs Ļitviņenko nomira 2006.gada 23.novembrī pēc saindēšanas pirms trim nedēļām. Saindēšanas dēļ viņam izkrita mati, viņš spēcīgi novājēja un viņa iekšējie orgāni pamazām pārstāja darboties.
Ļitviņenko organismā pēc nāves tika atrasts liels daudzums radioaktīvā polonija 210, kas vairāk nekā desmit reizes pārsniedzis nāvējošo devu. Pēc Lielbritānijas izmeklētāju novērtējuma, Ļitviņenko nonāvēšanai izmantotā polonija 210 deva maksā vismaz desmit miljonus ASV dolāru (5,2 miljonus latu).
Polonijs, kuru 1888.gadā atklāja slavenā fiziķe Marī Kirī un nosauca savas dzimtenes Polijas vārdā, ir ļoti indīga viela ar augstu radioaktivitāti. Ar to ir jāapietas ļoti uzmanīgi, un pat mikroskopiskās devās, apēdot vai ieelpojot, tas ir ārkārtīgi toksisks. Tas izraisa neatgriezeniskus bojājumus nierēm, aknām un liesai.
Vairāki eksperti ir pievērsuši uzmanību Ļitviņenko saindēšanā izmantotajai indei polonijam 210, kas ir rets, ļoti bīstams, radioaktīvs izotops. To var iegūt tikai kodolreaktorā, līdz ar to tikai ļoti augsti attīstīta organizācija, ja ne ietekmīga valsts, varētu būt spējīga uz šo noziegumu.
Ļitviņenko domubiedri uzskata, ka bijušo izlūku nogalinājuši Krievijas valdības dienestu pārstāvji, tādējādi atriebjoties par viņa opozicionāro nostāju pret Putinu.
Tagad slepkavībā apsūdzētais Lugovojs pagājušā gada 1.novembrī kādā Londonas viesnīcā tikās ar Ļitviņenko. Tieši šajā dienā bijušajam izlūkam arī sākās veselības problēmas. Britu izmeklētāji atklājuši radiācijas pēdas visur, kur sava apmeklējuma laikā uzturējās Lugovojs.
Ļitviņenko Krievijā sākotnēji dienēja VDK pretizlūkošanas nodaļā, bet vēlāk - Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) - VDK tiesību mantinieka - organizētās noziedzības apkarošanas vienībā.
Ļitviņenko, kurš mēnesi pirms saindēšanas ieguva Lielbritānijas pilsonību, uzskatāms par vienu no visaugstākā ranga pārbēdzējiem no Krievijas Federālā Drošības dienesta (FDD). Krievijā viņš iekļauts meklējamo personu sarakstā, un šajā valstī ar savu opozicionāro nostāju pret Krievijas līderi Vladimiru Putinu Ļitviņenko ieguvis spēcīgus ienaidniekus.
No Krievijas drošības dienesta Ļitviņenko tika atvaļināts pēc skandāla, kad viņš paziņoja, ka FDD vadība viņam un vairākiem padotajiem likusi Berezovski.
Pēc tam viņš tika apcietināts un apsūdzēts sprāgstvielu glabāšanā, kā arī aizturēto sišanā, bet tiesa viņu attaisnoja. Pret Ļitviņenko tika uzsākta vēl viena krimināllieta, un viņš tika ieslodzīts Jaroslavļā, bet atbrīvots pret parakstu par dzīvesvietas nemainīšanu.
Litviņenko 2000.gada novembrī ar ģimeni ieradās Lielbritānijā un lūdza tur politisko patvērumu, lai izvairītos no Krievijas specdienestu izvērstajām nemitīgām vajāšanas akcijām. Nav skaidrs, kāpēc Ļitviņenko tomēr ļauts izbraukt no valsts, kaut arī krimināllietas dēļ viņam kā drošības līdzeklis bija noteikts aizliegums pamest Krieviju.
Ļitviņenko ir līdzautors grāmatai "FDD spridzina Krieviju", kurā viņš apgalvo, ka FDD koordinēja dzīvojamo māju spridzināšanu Maskavā, Volgogradā un Buinakskā 1999.gadā. Sprādzienos bojā gāja vairāk nekā 300 cilvēku.
Sprādzieni, kuros Krievijas amatpersonas apsūdzēja čečenu nemierniekus, krasi mainīja sabiedrības viedokli Krievijā, ļaujot Putinam uzsākt otru karu Čečenijā.
Divas dienas pirms nāves uzrakstītā vēstulē Ļitviņenko savā nāvē apsūdzēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kurš noraidījis apsūdzības, nodēvējot tās par politisku provokāciju.
"Jūs varbūt esat apklusinājis vienu cilvēku, bet visu Jūsu atlikušo mūžu Jūsu ausīs, Putina kungs, skanēs protestu rēkoņa no visas pasaules," teikts Ļitviņenko vēstulē.