Francija, Vācija un Itālija kopā samaksājušas aptuveni 45 miljonus dolāru (24,66 miljoni latu), lai panāktu Irākā sagrābto ķīlnieku atbrīvošanu, taču publiski naudas maksāšanu noliegušas, pirmdien vēsta laikraksts "The Times".
Lielbritānija par ķīlnieku atbrīvošanu nav maksājusi, piebilst avīze, kuras dati esot balstīti uz dokumentiem.

Sarakstu par maksātajām izpirkuma naudām esot redzējuši arī Rietumu diplomāti, kuri esot saniknoti par šo trīs valdību rīcību, kas iedvesmojot noziedznieku bandas nolaupīt arvien vairāk cilvēku, raksta avīze.

"Teorētiski mēs esam vienoti, lai neatlīdzinātu nolaupītājiem, taču praksē izskatās, ka dažas administrācijas mētājas ar naudu un tādējādi pakļauj citus ārzemniekus bandu riskam, kuras ir pārliecinātas, ka dažas valdības maksā," pavēstīja viens augsta ranga diplomāts Irākas galvaspilsētā.

Kā vēsta "The Times", par ķīlnieku atbrīvošanu naudu maksājušas arī vairākas citas valstis, ieskaitot Jordāniju, Rumāniju, Zviedriju un Turciju, kā arī dažas ASV kompānijas, kurām ir ienesīgi celtniecības līgumi Irākā.

Lai arī Lielbritānija nekad nav maksājusi izpirkuma naudas, tiek domāts, ka tā apmaksājusi starpnieku "izdevumus" par viņu pūliņiem sakontaktēties ar ķīlnieku sagrābējiem, raksta "The Times".

Francija, Vācija un Itālija visas publiski noliegušas izpirkuma naudas maksāšanu. "Taču saskaņā ar dokumentiem, kas atrodas Bagdādes drošības dienestu amatpersonu rokās, kuriem bijusi izšķiroša loma sarunās par ķīlniekiem, pēdējā 21 mēneša laikā par vienu personu maksāts no 2,5 līdz desmit miljoniem dolāru (1,37-5,48 miljoni latu)," raksta avīze.

Francija kopumā samaksājusi 25 miljonus dolāru (13,7 miljoni latu) par Žorža Malbrino atbrīvošanu 2004.gada decembrī un Floransu Obenā 2005.gada jūnijā.

Itālija pavisam samaksājusi 11 miljonus dolāru (6,028 miljoni latu), lai 2004 un 2005.gadā tiktu atbrīvotas ķīlnieces Simona Pari, Simona Toreta un Džuliāna Sgrena.

Savukārt Vācija nolaupītājiem samaksājusi astoņus miljonus dolāru (4,38 miljoni latu), lai panāktu trīs ķīlnieku atbrīvošanu, starp kuriem ir šī mēneša sākumā atbrīvotie Renē Breinlihs un Tomass Nīčke.

Itālijas laikraksts "Repubblica", atsaucoties uz oficiāliem dokumentiem, bija ziņojis, ka Roma par ķīlnieku atbrīvošanu esot samaksājusi vairākus miljonus dolāru.

Vācijas raidorganizācija ARD bija ziņojusi, par Breinlihu un Nīčki samaksāti desmit miljoni dolāru, ko valdība kategoriski noliedz.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!