Gada pirmajās divās nedēļās personiskos sabiedrisko pakalpojumu (PPS) numurus, kas nepieciešami darba uzsākšanai, ir saņēmuši jau 1329 Rumānijas iedzīvotāji. Trešajā nedēļā šis skaitlis ir palielinājies vēl par 700 un turpina pieaugt.
Lielais iebraucēju skaits no Rumānijas ir pārsteidzis novērotājus. Rumānija un Bulgārija, kuru iedzīvotāju skaits sasniedz 30 miljonus, pievienojās ES šā gada 1.janvārī, bet var paiet gadi, kamēr Īrijas darba tirgus būs pilnībā atvērts šo valstu iedzīvotājiem.
Rumāņiem un bulgāriem joprojām nepieciešamas darba atļaujas, un kompānijām, kas vēlas viņus pieņemt darbā, jāpierāda, ka tām nav pieejams darbaspēks no citām ES valstīm. Tomēr ir acīmredzams, ka atsevišķos gadījumos šis nosacījums tiek apiets. Pēc ES likumiem, ja Rumānijas un Bulgārijas iedzīvotāji darbojas kā pašnodarbinātie, viņi var palikt valstī nenoteiktu laiku.
"Ņemot vērā lielo celtniecībā strādājošo apakšuzņēmēju skaitu, ir ļoti iespējams, ka šis sektors būs viens no galvenajiem darba devējiem Rumānijas iedzīvotājiem," norādīja Īrijas Nodarbinātības aģentūras (FAS) ekonomists Braiens Makkormiks.
Īrija, Lielbritānija un Zviedrija bija vienīgās no vecajām ES valstīm, kas pēc ES paplašināšanās 2004.gada 1.maijā pilnībā atvēra savu darba tirgu jauno savienības valstu iedzīvotājiem. Kopš tā laika Īrijā ir ieradušies vairāk nekā 300 000 viesstrādnieku no jaunajām ES valstīm. Lielā iebraucēju skaita dēļ valdība pagājušā gada beigās nolēma pilnībā neatvērt darba tirgu Rumānijas un Bulgārijas iedzīvotājiem.
Šā gada janvāra pirmajās divās nedēļās PPS numurus Īrijā saņēmis pavisam 5091 jauno ES valstu iedzīvotājs, tajā skaitā 2398 poļi, 1392 rumāņi, 416 lietuvieši, 334 slovāki, 218 latvieši, 130 čehi, 113 ungāri, 47 bulgāri, astoņi maltieši, pieci Kipras iedzīvotāji un viens slovēnis.