Zviedrijā pieaug bažas par iespējamo Krievijas radīto apdraudējumu, kas novedušas pie aizvien pieaugošām aizkulišu debatēm par Zviedrijas politiku drošības jomā, vēsta Somijas laikraksts "Helsingin Sanomat".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Trešdien Zviedrijas aizsardzības spēku analītiskā centra priekšnieks pulkvedis Stēfans Gustafsons norādīja, ka pēc Krievijas darbības izvērtējuma radusies nepieciešamība veikt uzlabojumus pašmāju un reģiona aizsardzības jomā.

Zviedrijas līdzšinējā filozofija aizsardzības jautājumos uzsvēra līdzdalību starptautiskajās miera atjaunošanas misijās, jo tūlītēji draudi valsts drošībai netika saskatīti.

"Stratēģiskā karte ir mainījusies. Tagad mums nepieciešams analizēt, kādi resursi vajadzīgi pašu mājās gadījumā, ja Ziemeļeiropā pieaugtu spriedze," intervijā Zviedrijas laikrakstam "Dagens Nyheter" uzsvēra Gustafsons.

Gustafsons pauda uzskatu, ka Krievijas armija ir pārvarējusi krīzi, un tagad Maskava spēj savos bruņotajos spēkos ieguldīt lielākus resursus.

Pēc viņa sacītā, Krievijai ir savas intereses enerģētikas jomā, ko tā vēlas aizsargāt Barenca jūrā, kā arī Baltijas jūras gāzes cauruļvadā, kas rada zināmas bažas Zviedrijā.

Zviedrijas armijas publiskie paziņojumi līdz šim kaitinājuši valsts politiskos līderus.

"Zviedrijas aizsardzības politiku, ja drīkstu tā izteikties, nenosaka pulkvedis Gustafsons," intervijā "Helsingin Sanomat" norādīja Zviedrijas aizsardzības ministrs Mikaels Odenbergs.

Ministrs trešdien piedalījās valdības jaunās aizsardzības politikas prezentācijā Zviedrijas parlamentā.

"Aizsardzības politiku nosaka parlamenta Aizsardzības komiteja, valdība un parlaments. Zviedrijas situācijā nav radikālu pārmaiņu salīdzinājumā ar to, kāda tā bija pirms gada. Krievijā pēdējo gadu laikā attīstība notikusi nepareizā virzienā, taču nav nekāda iemesla dažu panikas cēlāju izteikumiem," apgalvoja Odenbergs.

Arī Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts valdības vārdā teiktajā uzrunā norādīja, ka Krievija pēdējos gados spērusi dažus soļus atpakaļ.

Viņš norādīja uz nebrīvāku politisko un mediju sistēmu Krievijā, joprojām Čečenijā notiekošajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kā arī neatklāto Krievijas žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavību un neskaidrajiem bijušā spiega Aleksandra Ļitviņenko nāves apstākļiem.

Bilts gan pagaidām nepauda stingru nostāju attiecībā uz armijas izteiktajiem paziņojumiem.

"Esmu lasījis tikai to, kas publicēts laikrakstos. Man šī situācija jāpapēta tuvāk," sarunā ar žurnālistiem sacīja Bilts.

Zviedrija stingri ievēro 2004.gadā pieņemto "aizsardzības lēmumu". Šajā dokumentā uzskaitīti tuvāko gadu laikā valstij nepieciešamie aizsardzības spēku uzdevumi un resursi.

Trešdien darbu sāka pēc rudenī notikušajām vēlēšanām izveidotā Aizsardzības komiteja. Tai būs jāapsver vairāki jautājumi, arī jautājums, vai Zviedrijai nepieciešama jauna aizsardzības politika.

Zviedrijā iepriekš izvērstas diskusijas par to, vai valsts neaizgāja pārāk tālu, 2004.gadā uzsverot nepieciešamību piedalīties ārvalstu misijās uz valsts aizsardzības rēķina.

Pārrunās piedalījās arī Zviedrijas aizsardzības spēku komandieris Hokans Sīrēns, taču viņa izteikumi izskanēja daudz mērenākā tonī.

Sīrēns norādīja uz nepieciešamību lielāku uzmanību veltīt Zviedrijai tuvāk esošu teritoriju drošības jautājumiem.

"Tuvāko desmitgažu laikā Ziemeļeiropai būs aizvien pieaugošāka stratēģiskā loma enerģētikas jautājumos, tādēļ nepieciešams rūpīgi analizēt drošības politikas iespējamās sekas. Attīstība Krievijas politiskajā un militārajā sfērā ir acīmredzami svarīgs faktors, kas jāņem vērā," teikts Sīrēna izplatītajā paziņojumā.

Pēdējo nedēļu laikā Krievija bieži minēta Zviedrijas presē saistībā ar Baltijas jūras gāzes cauruļvadu.

Daudzi to uztver kā vides un drošības politikas problēmu, jo līdz ar cauruļvada aizsargāšanas pasākumiem Zviedrijas tuvumā paredzama Krievijas jūras spēku aktivitātes palielināšanās vai pat spiegošana.

Savukārt Krievijas vēstnieks Zviedrijā Aleksandrs Kadakins šonedēļ notikušās debates nodēvēja par idiotiskām.

"Nespēju iedomāties, kādam jābūt idiotam, lai ziņojumā augstākai institūcijai vēstītu, ka gāzes cauruļvada apsardzei paredzētais postenis var tikt izmantots Zviedrijas izspiegošanai. Ja mums būtu vajadzīga izlūkošanas informācija par Zviedriju, tam mums ir satelīti, ar kuru palīdzību mēs varam nolasīt visu Stokholmā braucošo automašīnu numurus," intervijā vietējai radiostacijai izteicās vēstnieks.

Kā jau iepriekš ziņots, Norvēģijas laikraksts "Aftenposten", atsaucoties uz aizsardzības nozares amatpersonu sacīto, otrdien rakstīja, ka arī Oslo savu vareno kaimiņvalsti jau atkal uztver kā draudu, arī militārā izpratnē.

Pēdējā laikā attiecības starp Norvēģiju un Krieviju ir saspringtas. Tas noticis sakarā ar incidentiem, ko izraisījusi nelikumīga zveja Barenca jūrā, izjukušiem investīciju projektiem Krievijas gāzes laukos un Krievijas noteiktajiem ierobežojumiem lašu importam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form