NATO vajadzētu spēlēt lielāku lomu drošības jautājumos Melnajā jūrā un integrēt Ukrainas pretgaisa un pretraķešu aizsardzību ar alianses sabiedroto aizsardzību, atsaucoties uz Ukrainas ārlietu ministra Dmitro Kulebas ceturtdienas paziņojumu, vēsta aģentūra "Reuters".
"Melnā jūra ir svarīgs instruments, lai visu Eiropu padarītu mierīgu un orientētu uz nākotni. Diemžēl, šis ir arī piemērs tam, cik ātri situācija var pasliktināties, ja draudi tiek ignorēti," Bukarestē notiekošajā Melnās jūras drošības konferencē attālināti caur videozvanu izteicās Kuleba.
"Ir laiks pārvērst Melno jūru tajā, par ko ir kļuvusi Baltijas jūra – NATO jūru," uzsvēra Kuleba.
Šo aicinājumu gan ātri vien noraidīja Kremļa preses sekretārs: "Melnā jūra nekad nevarēs būt NATO jūra. Šī jūra tiek dalīta, tai jābūt sadarbības un drošības jūrai visām piekrastes valstīm. Šī drošība ir nedalāma."
Melnajai jūrai un tās Ukrainas piekrastei ir bijušas būtiskas lomas karā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma pagājušajā gadā. Gan Kremlis, gan Kijiva paļaujas uz jūru tirdzniecībai. Krievijas blokāde pagājušajā gadā draudēja izraisīt globālu pārtikas krīzi līdz Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) un Turcija panāca vienošanos par ostas neslēgšanu.
"Mums vajag apspriest regulāro Krievijas problēmu kopīgi. Piemēram, es atbalstu ekspertu ideju integrēt Ukrainas pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmas ar Melnās un Baltijas jūras NATO sabiedrotajiem," komentēja Kuleba.
Krievijas Melnās jūras flote ir bāzēta Krimā un Ukrainas ostu ieņemšana ir bijis nozīmīgs mērķis Kremļa īstenotajā agresijā. Kopš pagājušā gada pilna mēroga iebrukuma Krievija ir ieņēmusi visu Azovas jūras piekrasti, tomēr okupantu virzība tika apturēta aptuveni 130 kilometrus uz austrumiem no Ukrainas galvenās ostas pilsētas Odesas.
Pateicoties Ukrainas spēku rīcībai, galvenokārt, nogremdējot Krievijas Melnās jūras karaflotes flagmani kreiseri "Moskva", Krievijai nav izdevies iegūt pilnīgu kundzību Ukrainas piekrastē un realizēt militāras priekšrocības.
