Pēc Lietuvas parlamenta priekšsēdētāja vārdiem, "Lietuvā šajā jautājumā viss ir skaidrs: valdībai ir doti rīkojumi, ir struktūras, kas veic provizorisko datu uzskaitīšanu [par zaudējumu apmēriem] un formulēs ierosinājumus sarunām ar Krieviju".
"Šo procesu nekādi nevajadzētu bremzēt - lai pievienojas tās valstis, kas uzskata, ka arī spēj pietiekami ātri pieņemt lēmumus un ierosināt tādus jautājumus Krievijas valdībai," sacīja Landsberģis, piebilstot, ka Lietuva vadās pēc 1992.gadā notikušā referenduma rezultātiem par Krievijas armijas izvešanu un padomju okupācijas radīto zaudējumu atlīdzināšanu, bet Latvijā un Igaunijā šādi referendumi nav rīkoti.
Runājot par to, vai Krievija ir atzinusi PSRS okupācijas faktu Baltijas valstīs, viņš sacīja: "Krievija to ir atzinusi, tādēļ tai nav jāprasa atzīt, ka Baltijas valstis bija okupētas".
Pēc Landsberģa teiktā, Krievija to atzina Strasbūrā, stājoties Eiropas Padomē, jo dokumentos par šīs valsts iestāšanos šajā institūcijā ir skaidri noteiktas Krievijas saistības izveidot kompensācijas fondus un repatriēt no bijušajām okupētajām Baltijas valstīm izsūtītos cilvēkus vai viņu radiniekus. Landsberģis uzsvēra, ka Krievija ir piekritusi šiem noteikumiem.
Turklāt Līgumā par Lietuvas un Krievijas starpvalstu attiecību pamatiem abas valstis nosoda Lietuvas aneksiju, ko bijusī PSRS veica 1940.gadā, sacīja Seima spīkers.
"Krievija kā gan labo, gan slikto PSRS darbu pārmantotāja pati to atzina un būtu tikai dabiski, ja tiktu pieņemta šāda godīgas politikas līnija," paziņoja Landsberģis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
