Urāna bagātināšana ir nepieciešama kodoldegvielas ražošanai, taču šajā procesā iespējams izgatavot arī atomieroča sprāgstošo serdi.
Rietumvalstis ar ASV priekšgalā uzskata, ka Irāna meklē iespējas izgatavot atombumbu, savukārt Irāna apgalvo, ka vēlas ražot kodolenerģiju, un norāda uz savām tiesībām šādas tehnoloģijas radīšanai.
ANO Drošības padome noteikusi Irānai 31.augustu kā galīgo termiņu kodolaktivitāšu pārtraukšanai. Atsakoties izpildīt noteiktās prasības, pret Irānu var tikt vērstas ekonomiskās sankcijas.
Pagājušajā nedēļā Irāna sniedza formālu atbildi ANO Drošības padomes piecu pastāvīgo valstu - ASV, Lielbritānijas, Francijas, Ķīnas un Krievijas - un Vācijas iepriekš izteiktajam piedāvājumam. Irāna norādīja, ka ir ieinteresēta nopietnās sarunās, taču atsacījās pārtraukt urāna bagātināšanu.
Irānai iepriekš tika iesniegta stimulējošu priekšlikumu pakete, apmaiņā prasot kodolprogrammas īstenošanas apturēšanu.
Tomēr rietumvalstu reakcija uz Teherānas atbildi neviesa cerības uz vieglu kodolkrīzes risinājumu.
Francija piektdien paziņoja, ka Irānas atbilde uz piedāvātajiem stimuliem, kuru mērķis ir pārliecināt Teherānu apturēt savu kodolprogrammu, nav apmierinoša, taču uzsvēra, ka ir svarīgi izvairīties no konflikta paplašināšanās ar Irānu un musulmaņu pasauli.
Vašingtona iepriekš aicināja ANO pēc 31.augusta nekavējoties ieviest sankcijas pret Irānu.
Irāna atsāka urāna bagātināšanu šī gada janvārī.
Savukārt Irānas Ārlietu ministrijas pārstāvis Hamids Reza Asefi svētdien atkārtoti uzsvēra, ka Irāna vēlas iesaistīties sarunās par kodolkrīzes atrisinājumu vēl pirms ANO Drošības padomes noteiktā termiņa 31.augustā.
"Ir pienācis laiks Eiropas pārstāvjiem atgriezties pie sarunu galda, neizvirzot nekādus nosacījumus un nebārstoties ar "sliktiem jokiem", lai varam aizvadīt sarunas un nonākt pie rezultāta," žurnālistiem sacīja Asefi.
"Mēs Eiropas pusei sniedzām savu atbildi un parādījām, ka sarunas atbalstām," piebilda Irānas Ārlietu ministrijas pārstāvis.