Latvijas deputāti piesardzīgi vērtē Junkera ierosinājumu atteikties no vienprātības principa
Foto: AP/Scanpix/LETA

Vairāki Latvijas Eiropas Parlamenta (EP) deputāti piesardzīgi vērtē Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera ierosinājumu atteikties no visu 28 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vienprātības principa atsevišķos ārpolitikas jautājumos.

Eiroparlamentārietis Artis Pabriks norādīja, ka šāda sistēma būtu vērtējama kā "zobens ar diviem asmeņiem". Viņaprāt, ar kvalificēto balsu vairākumu iespējams panākt ātrāku un efektīvāku rīcību, tomēr tas nozīmētu arī nacionālas valsts privilēģiju pārdalīšanu par labu vairākumam. Būs diezgan spēcīga diskusija starp dalībvalstīm un būs jānosaka, kuri jautājumi attiektos uz kvalificēto balsu vairākumu, viņš pieļāva.

"Ja tas attiektos uz tām dažām jomām, ko nosauca Junkers, tad Latvijai tas būtu pieņemami, bet, protams, mēs nevēlētos, ja lielās valstis vai vairākums nobalso par kaut ko, kas nav mūsu interesēs. Konceptuāli es tam neiebilstu, bet tas ir ļoti precīzi jānoregulē dokumentos, lai nebūtu nekādu pārpratumu," uzsvēra Pabriks.

Piesardzīgi raudzīties uz šādu ierosinājumu aicināja arī deputāte Inese Vaidere (V) vēršot uzmanību, ka Junkera ierosinājums atteikties no valstu vienprātības svarīgu jautājumu pieņemšanā nedrīkstētu notikt uz mazo dalībvalstu rēķina.

Savukārt eiroparlamentārietis Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) skaidroja, ka Junkers savā runā atkal min kvalificēta balsu vairākuma sistēmas izveidi virknē dalībvalstu kompetencē esošos jautājumos, tādējādi "būtībā sakot, ka ar "mazajiem" nerēķināmies, "mazajiem" būs iespēja pievienoties tā saucamajam kvalificētajam balsu vairākumam".

Deputāte Sandra Kalniete (V) uzsvēra, ka šis ir bijis viens no Junkera ierosinājumiem, kas ir svarīgs, atbalstāms un īpaši nozīmīgs Latvijai. Politiķe atbalsta to, ka būtu jāpieņem virkne Eiropas kopējās ārpolitikas un nodokļu politikas lēmumu ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu.

Viņa skaidroja, ka tādā gadījumā, piemēram, neviena dalībvalsts, kurai ir kādas īpašas intereses vai īpašas ietekmes no kādas trešās valsts, vairs nevarētu bloķēt ES lēmumu par sankcijām vai uzsākt humanitāru misiju, vai balsot ANO.

Jau vēstīts, ka Junkers trešdien ierosinājis atteikties no visu 28 ES dalībvalstu vienprātības principa atsevišķos ārpolitikas jautājumos, piemēram, lēmumos, kas saistīti ar cilvēktiesībām un civilajām misijām.

"Mums jāuzlabo mūsu iespējas runāt vienā balsī, kad tas attiecas uz ārpolitiku," savā ikgadējā uzrunā EP par stāvokli ES uzsvēra Junkers, piebilstot, ka EK ar attiecīgu priekšlikumu oficiāli nāks klajā vēl trešdien.

Minot piemērus, kad dalībvalstu veto tiesības traucējušās pieņemt nepieciešamos lēmumus, viņš nosauca ES nespēju nosodīt cilvēktiesību neievērošanu Ķīnā, Baltkrievijai noteiktā ieroču embargo pagarināšanu, kuru nobremzēja viena vienīga dalībvalsts, un kavēšanos ar sankciju vēršanu pret Venecuēlu.

Junkers pauda viedokli, ka arī atsevišķi nodokļu politikas jautājumi būtu izšķirami ar vairākuma balsošanas procedūru.

Source

LETA

Tags

ANO Artis Pabriks Baltkrievija Eiropa Eiropas Komisija Eiropas Savienība Inese Vaidere Roberts Zīle Sandra Kalniete VL-TB/LNNK
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form